Moldovas pilsone Elvīra Petrjuka administratīvajā tiesā sūdzējās par Iekšlietu ministrijas (IeM) amatpersonu prettiesisku rīcību un lūdza atcelt attiecīgu IeM rīkojumu. Ar šo rīkojumu viņa iekļauta to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Vēlāk gan no šā saraksta Petrjuka tika svītrota un palika uz dzīvi Latvijā. Tik un tā viņa savu sūdzību uzturēja un lūdz tiesu izskatīt lietu pēc būtības, kā arī atcelt iekšlietu ministra rīkojumu.
Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, nolēma iesniegt pieteikumu ST, apstrīdot to Imigrācijas likuma pantu, kas noteic, ka iekšlietu ministra rīkojums par personas iekļaušanu "melnajā sarakstā" nav pārsūdzams. Apgabaltiesa uzskatīja, ka, neļaujot personai pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtu lēmumu, kas nodibina konkrētas publiski tiesiskas attiecības, nedz arī nodrošinot alternatīvu efektīvu procedūru pieejamību, personai tiekot liegtas Satversmes 92.pantā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu.
ST secinājusi, ka drošības dienestiem ir jābūt pilnvarotiem izpildīt savu leģitīmo mērķi - sargāt valsts drošību, bet tiem nevar tikt dota nekontrolējama iespēja pārkāpt pamattiesības un brīvības. Ir jāpanāk līdzsvars starp demokrātiskas sabiedrības tiesībām uz nacionālo drošību un indivīda cilvēktiesībām. Savukārt apstrīdētā norma nenodrošina šādu līdzsvaru - tā ir pretrunā ar samērīguma principu.
ST konstatējusi, ka iekšlietu ministra lēmuma pamatā ir valsts drošības iestādes atzinums. Tā apstrīdēšanai esot nodrošināta "efektīva aizsardzība", jo to var pārsūdzēt prokuroram. Savukārt nekāda tiesiskā aizsardzības netiek nodrošināta pret ministra lēmumu - tas ir nepārsūdzams. Ministra lēmums ir administratīvs akts, un attiecībā uz konkrēto personu tas stājas spēkā ar brīdi, kad tas tiek piemērots konkrēto attiecību noregulēšanā un tiek paziņots adresātam.
ST nolēmusi, ka Imigrācijas likuma 61.panta 6.daļas vārdkopa "lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nav pārsūdzams" neatbilst Satversmes 92.pantam. Tiesa nolēmusi to atzīt par spēkā neesošu no 2005.gada 1.maija.
Šāds datums likuma normas atcelšanai noteikts tādēļ, ka, pēc ST domām, likumdevēja rīcībā jābūt pietiekami ilgam laikam, lai tas noteiktu īpašu kārtību, kādā tiesa izskata lietas, kas saistītas ar lēmumiem, kuri attiecas uz valsts drošības jautājumiem.
Kā taisnīgu un tiesisku ST lēmumu vērtē septembrī no Latvijas izraidītais krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists, Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Rogozina palīgs Aleksandrs Kazakovs. Šā gada maijā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) Kazakovu atzina par personu, kurai liegta ieceļošana Latvijā, jeb iekļāva viņu tā dēvētajā melnajā sarakstā.
"Esmu ļoti priecīgs par šādu ST lēmumu, jo personas iekļaušana "melnajā sarakstā" bez pamatojuma sniegšanas un pārsūdzēšanas tiesībām nav taisnīga," aģentūrai LETA sacīja Kazakovs, kurš uzskata, ka šāds lēmums "dos Latvijai iespēju nedarīt sev kaunu Eiropas līmenī".
Viņš pauda viedokli, ka ST lēmums ir padarījis Latviju par tiesiskāku valsti.
Kazakovs pēc konsultācijām ar juristiem apsvērs iespēju Latvijas tiesu instancēs pārsūdzēt Jēkabsona lēmumu iekļaut viņu "melnajā sarakstā". Tomēr saskaņā ar ST spriedumu lēmumi par personas iekļaušanu "melnajā sarakstā", kas tiks pieņemti līdz nākamā gada 1.maijam, nav pārsūdzami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
