To komentārā laikrakstam "Diena" trešdien atzīst Latvijas Infektoloģijas centra Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Viņš norāda, ka sevišķi tas jūtams pēdējos gados - 2009. un 2010.gadā. Piemēram, lai apturētu B hepatīta un difterijas izplatību, pret kuru vakcinē pirmajā dzīves gadā, vakcinācijas aptverei vajadzētu būt 95%, bet Latvijā šis rādītājs ir par 10% mazāks - respektīvi, tikai 91% un 92%.
Eksperts norāda, ka Latvijas vakcinācijas kalendārs atzīts par vienu no labākajiem Eiropā un tajā iekļautas arī vairākas jaunas, drošas, efektīvas un Eiropas Savienības valstīs atzītas un izmantotas vakcīnas, taču sabiedrības izpratne par vakcināciju kā pašu efektīvāko un labāko infekcijas slimību profilakses veidu ne vienmēr ir pietiekama.
Viņaprāt, iemesli tam ir dažādi. Tradicionālie un zināmie ir sociālekonomiski nelabvēlīgie faktori ir trūkums, vecāku alcoholisms, atzīst eksperts. Otrais iemesls, viņa ieskatā, ir tas, ka internetā, sabiedriskajā telpā ir pieejama ļoti plaša informācija par vakcināciju, taču pārsvarā tā ir vai nu ir nepatiesa, vai dažkārt pat klaji dezinformējoša, medicīniski nekorekta, apzināti maldinoša un tādēļ neatspoguļo patieso situāciju.
Perevoščikovs norāda, ka patiesas, uz klīniskiem pierādījumiem balstītas informācijas izplatību par vakcināciju veicināšanā ārkārtīgi liela nozīme ir ģimenes ārstiem. Arī citās valstīs veiktie pētījumi apstiprina, ka pati nozīmīgākā loma pacientu izglītošanā par vakcināciju ir tieši ārstiem.
Taču speciālists atzīst, ka Latvijā arī pašu ģimenes ārstu attieksme pret vakcināciju ne vienmēr ir pozitīva, un tas mulsina vecākus un arī veicina vakcinācijas mazināšanos. Acīmredzot Latvijā vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši medicīnas darbinieku izglītošanai, jo zinātne un arī vakcīnu joma nemitīgi attīstās, norāda LIC pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
