Līdz pirmdienai, 1.oktobrim, bijušo Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsnieku Edgaru Gulbi no slimnīcas "Gaiļezers" uz citu ārstniecības iestādi nepārvietos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Slimnīcas toksikoloģijas-reanimācijas nodaļā pastāstīja, ka Gulbja stāvoklis esot apmierinošs, tomēr par pārvietošanas iespējām varēšot lemt tikai pirmdien.

Gulbja advokāts Kārlis Paleps sacīja, ka viņa aizstāvamā pārvietošana esot "ārstiem lemjams jautājums" un līdz pirmdienai slimnīcas maiņa neesot paredzama.

Kā sestdien raksta laikraksts "Diena", pirms notikuma ar lēkšanu Daugavā Gulbja advokāts Āris Stoks bija vērsies ar sūdzību Valsts policijas iekšējās drošības birojā, kura saņemta otrdien. Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa norādīja, ka uz tās pamata sākta dienesta pārbaude. Jautāts, kāpēc Gulbis tomēr nesūdzējās jau apcietinājuma laikā, Stoks skaidrojis, ka viņa klients esot lūdzis sūdzību vēl neiesniegt.

Savukārt uzreiz pēc tam, kad 21.septembrī no rīta Gulbis atbrīvots no policijas izolatora Stabu ielā, viņš aizvests uz Militārās medicīnas centru Hospitāļu ielā. Turpat atrodas arī Narkoloģiskās palīdzības dienests, tāpēc Gulbja advokāts Stoks palūdzis paņemt no viņa klienta asins analīzes un veikt pārbaudi uz narkotisko vielu un medikamentu klātbūtni organismā, jo viņš izskatījies sazāļots: "Puisim bija grūti pārvietoties, tad sekoja fiziska lēkme ar apziņas traucējumiem." Šo analīžu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar nolēma apcietināt 26.septembra incidentā uz Salu tilta iesaistīto Gulbi. Apcietinājums viņam piemērots kā drošības līdzeklis kriminālprocesā, kurā Gulbis ir aizdomās turētā persona.

Policija lūdza apcietināt Gulbi, lai varētu viņu pārvest uz Olaines cietuma slimnīcu, iepriekš paziņoja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).

Paleps apgalvoja, ka noteikti pārsūdzēs lēmumu par apcietinājuma piemērošanu Gulbim. Pēc advokāta domām, procesa virzītājs nepierādīja nevienu pamatotu argumentu apcietinājumam, turklāt Gulbim nebija iespējas tikties ar saviem aizstāvjiem.

Pašlaik ne Gulbis pats, ne viņa advokāti nezina, par ko Gulbis ir apcietināts, sacīja Paleps. Viņš uzskata, ka Gulbim tiek liegtas tiesības uz aizstāvību.

Kā ziņots, trešdienas, 26.septembra, novakarē pēc aizturēšanas aizdomās par krāpšanu Gulbis mīklainos apstākļos uz Salu tilta izlēca vai izkrita, vai tika izgrūsts no policijas automašīnas un pēc tam ielēca Daugavā. Patlaban Gulbis ārstējas slimnīcas "Gaiļezers" toksikoloģijas-reanimācijas nodaļā.

Tiesa Gulbim 23.augustā aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča auto dedzināšanu kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet pagājušajā nedēļā, 21.septembrī, viņš tika atbrīvots, jo nebija pamata apcietinājuma termiņu pagarināt, norādīja izmeklēšanas tiesneša palīdze Olga Dubova.

Gulbja dzīvesbiedre Iveta Šteina 21.septembrī devusies uz Valsts policiju, lai vestu Gulbi mājās, taču viņa veselības stāvoklis bijis tāds, ka nācies braukt uz Militārās medicīnas centru. "Viņš bija kā jēla ola, viņš pat neapjēdza, kas notiek apkārt," sacīja Šteina, kura uzskata, ka Gulbis apcietinājumā spīdzināts.

Policija un iekšlietu ministrs noliedz vardarbību pret Gulbi, tomēr Tiesībsarga birojs pēc savas iniciatīvas jau uzsācis pārbaudi, jo pastāv aizdomas, ka Gulbja gadījumā pieļauts rupjš cilvēktiesību pārkāpums.

Trešdien, 26.septembrī, Gulbi atkārtoti aizturēja Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki. Tas noticis jauna kriminālprocesa gaitā, kas ierosināts par krāpšanu noziedzīgā grupējumā. Policija nekomentē, kā notikusi krāpšana.

Policija incidentu uz Salu tilta traktē kā Gulbja bēgšanas mēģinājumu, bet gan Šteina, kas braukusi automašīnā aiz Gulbja konvojētājiem, gan advokāts Aleksandrs Ogurcovs ir pārliecināti, ka vīrietis no automašīnas, visticamāk, ir izgrūsts.

Saistībā ar Gulbja iespējamo bēgšanas mēģinājumu premjers Aigars Kalvītis (TP) ir paziņojis, ka Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pat esošie Latvijas specdienestu darbinieki.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form