Ozols pastāstīja, ka pagaidām projekts par ātrvilcienu uz Maskavu ir izpētes un vīziju stadijā - tam vēl nav konkrētu aprišu, kas būtu izsakāmas skaitļos, par iespējamo maršrutu, kustības ātrumu un grafikiem.
"Mūsu mērķis pašlaik ir uzlabot pasažieru vilcienu satiksmi ar Maskavu, padarot to ātrāku un ērtāku, bet par konkrētiem aprēķiniem pagaidām runāt vēl ir pāragri. Precīzāki aprēķini par šo vilcienu satiksmi būs pieejami aprīļa sākumā, kad paredzēta Latvijas un Krievijas transporta ministru tikšanās," teica Ozols.
Viņš norādīja, ka LDz prezidents Uģis Magonis jau iepriekš informējis, ka Latvijai būtu nepieciešams gan ātrvilciens Rīga-Maskava, gan "Rail Baltica", jo tie viens otru papildinātu, nodrošinot lielisku savienojumu ne tikai austrumu-rietumu koridorā, bet arī savienojot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu ar sliežu ceļu.
Ozols sacīja, ka saistībā ar projektu "Rail Baltica" Satiksmes ministrija triju Baltijas valstu vārdā pasūtījusi ekonomisko pētījumu par projekta attīstības iespēju izpēti - maršrutu, izmaksām un citiem jautājumiem. Savukārt LDz pašlaik rūpējas par esošo sliežu ceļu kvalitāti, kas varētu nodrošināt pasažieru satiksmi starp trim Baltijas valstīm pa esošo sliežu ceļu.
Baltijas valstis "Rail Baltica" izpēti sāka pērn aprīlī, lai noskaidrotu, vai iespējams izbūvēt jauna 1435 mm platuma Eiropas standarta dzelzceļa līniju, kā arī kādas būs izmaksas un ieguvumi iesaistītajām valstīm. Projekta izpēti vada starptautiska projekta vadības komiteja, kurā darbojas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgo iestāžu pārstāvji.
"Rail Baltica" projekta izpēte iekļauta Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) 2007.-2013.gada perioda daudzgadu programmā, un "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības prioritārais projekts. No TEN-T budžeta izpēte tiek finansēta 50% apmērā, un projekta nacionālo līdzfinansējumu 50% apmērā nodrošina katra valsts no budžeta līdzekļiem. Izpētes kopējās izmaksas ir 396 tūkstoši eiro (280 tūkstoši latu).
Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būs jāvienojas par turpmāko rīcību un iespējām īstenot projektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
