Lielās slimnīcas piedāvā vienotu skatījumu ES finansējuma ieguldīšanai  (2)

Latvijas Lielo slimnīcu vadība un ārstniecības komandas veselības aprūpes nākotni redz kā ciešāku sadarbību dažādu līmeņu slimnīcu starpā, iekļaujot primāro veselības aprūpi, uzlabojot pakalpojumu pieejamību diagnostikas jomā, pilnveidojot pacientu pieredzi ārstniecības laikā, kā arī uzlabojot ārstniecības personāla darba apstākļus un ražīgumu, lai celtu slimnīcu jaudas un būtiski veicinātu sabiedrības veselības pratību un līdzdalību, skaidroja asociācijā.

Kā norādīja LLSA valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, lai spētu nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem efektīvu, funkcionējošu, pieejamu un pacientam draudzīgu veselības aprūpi ne tikai trīs lielākajās universitātes slimnīcās Latvijā, bet arī visos veselības aprūpes līmeņos, LLSA ir iesniegusi Veselības ministrijā (VM) pasākumu plānu, kas būtu jāveic laika periodā no 2021. līdz 2027. gadam.

Tam nepieciešamais finansējums būtu nozīmīgākā investīcija sabiedrības veselības veicināšanā, iekļaujot pacientiem drošas infrastruktūras sakārtošanu, materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu un mūsdienīgu informācijas apmaiņas sistēmu veidošanu, skaidroja Ābols.

"Ja pirms Covid-19 pandēmijas mēs daudz diskutējām, kas ir prioritātes veselības sistēmas pilnveidošanai, tad šī gada pavasaris mums visiem skaidri izgaismoja prioritāros jautājumus pilnvērtīgam darbam kā ārkārtas situācijās, tā hronisku pacientu aprūpē," norādīja Ābols.

Tā kā Eiropas Savienības ANM fonda līdzekļi ir paredzēti tikai infrastruktūras un tehnoloģiju projektiem, LLSA piedāvājums ietver infrastruktūras uzlabošanu, digitālos rīkus informācijas un zināšanu pārneses nodrošināšanai. Taču vienlaikus LLSA apzinās, ka jaunās infrastruktūras pilnvērtīgai ieviešanai ikdienas praksē kopā ar VM un valdību ir nepieciešams turpināt risināt kā darbinieku, īpaši māsu trūkumu, tā arī jauno ārstu motivēšanu – palikt un strādāt Latvijā.

Slimnīcu jaudas un pacientu pieredzes uzlabošanai, LLSA ir identificējusi vairākus ar ES fondu atbalstu prioritāri veicamos pasākumus.

Slimnīcu infrastruktūras pilnveidošana ļautu nodrošināt slimnīcas darba nepārtrauktību arī ārkārtas situācijās un nodrošinās racionālāku resursu izmantošanu, vienlaikus radot prasībām atbilstošus un drošus darba apstākļus medicīnas personālam.

Turklāt pandēmija aktualizēja nepieciešamību modernizēt slimnīcu inženiertehnisko nodrošinājumu, lai varētu ievērot epidemioloģiskās prasības piemēram – pacientu drošībai nepieciešamās distances ievērošanu. Prioritāri veicamie darbi ietver slimnīcu veco korpusu palātu pārbūvēšanu, telpu pielāgošanu pacientu plūsmu nodalīšanai, ventilācijas sistēmu pārbūvi atbilstoši prasībām, kā arī pacientu un darbinieku viesnīcu izbūvi, lai nodrošinātu iespēju pacientiem no visas Latvijas veikt izmeklējumus un multidisciplināras konsultācijas "vienas pieturas" ietvaros.

Viesnīca ģimenēm ļautu attīstīt pilnvērtīgas apmācības un sadarbības prasmes starp pacienta ģimenes locekļiem viņa veselības aprūpē. Tikpat būtiska ir darbinieku viesnīcas izveide, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai mediķi no visas Latvijas varētu strādāt arī lielajās slimnīcās – pilnveidojot prasmes un gūstot papildus zināšanas un pieredzi pacientu ārstniecības procesā, un vienlaikus, vismaz daļēji, risinot sasāpējušo kadru trūkuma problēmu, skaidroja asociācijā.

Vienotas informācijas apmaiņas sistēmas veidošana un digitālo rīku ieviešana atvieglotu vienota ārstniecības plāna izveidi pacientam, saziņu starp dažādu ārstniecības jomu speciālistiem un operatīvu datu apmaiņu ārstēšanas laikā, uzsvēra asociācijā.

Šāda sistēma sniegtu iespēju nodrošināt kvalitatīvas attālinātas konsultācijas, veikt attālinātu pacienta veselības stāvokļa monitorēšanu, kā arī organizēt konsīlijus arī ar pacienta iesaisti, kas šobrīd, drošības apsvērumu dēļ nevar notikt. Tāpat digitālie IKT risinājumi ļaus nodrošināt veselības ekosistēmas risinājumus sabiedrības veselības pratības veicināšanai, skaidroja LLSA.

Tāpat arī universitāšu slimnīcu kompetenču centru radīšana sniegtu iespēju ne tikai veidot izglītības, tālākizglītības un zināšanu pārneses pasākumus, bet arī Eiropas līmeņa ārstniecības prakses izpēti un ieviešanu slimnīcās. To mērķis ir veicināt Latvijas labāko ārstu un vērtīgākās slimnīcu pieredzes nodošanu jaunajiem speciālistiem, celt ārstniecībā iesaistīto darbinieku kvalifikācijas līmeni, kā arī veicināt izpratni par pacientu iesaistes pozitīvo ietekmi uz ārstniecības rezultātiem, norādīja asociācijā.

Kopējais nepieciešamais finansējums varētu sasniegt 500 miljonus eiro, pieļauj asociācijā.