Lielo pilsētu asociācija dusmīga: Mediju pamatnostādnēs nav iekļauts pašvaldību viedoklis
Foto: DELFI

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina atcelt pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.–2020. gadam, portālam "Delfi" pavēstīja LLPA sabiedrisko attiecību konsultante Dagnija Dižbite-Svarinska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pilsētu pārstāvji atklātā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kultūras ministrei Dacei Melbārdei, visām Saeimas frakcijām un citām amatpersonām norāda, ka darba grupā bijuši būtiski demokrātijas principu pārkāpumi, līdz ar to pieņemtais dokuments ir uzskatāms par nepamatotu un neleģitīmu.

"Atsevišķi Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas pārstāvji vienpersoniski, bez citu darba grupas biedru priekšlikumu uzklausīšanas un kopēja darba grupas dalībnieku balsojuma, vienpusēji ir pieņēmuši lēmumu par gala ziņojuma atbalstīšanu redakcijā, kas kalpoja par pamatu Ministru kabinetam apstiprināt Mediju politikas pamatnostādnes 2016.–2020. gadam, tādējādi maldinot sabiedrību un citas iesaistītās puses, kā arī Ministru kabinetu," skaidro LLPA.

LLPA norāda, ka darba grupā nav ņemti vērā LLPA un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju priekšlikumi, norādot uz to nekompetenci. Tāpēc var uzskatīt, ka pamatnostādnes ir apstiprinātas uz darba grupas vadītāja Roberta Putņa personīgā viedokļa pamata, ignorējot LLPA, kura pārstāv vairāk nekā 50% visu Latvijas iedzīvotāju ar tās biedru — Latvijas lielo pilsētu pašvaldību — starpniecību, un citu darba grupā pārstāvēto publisko un juridisko personu pārstāvju viedokli.

Tāpat LLPA skaidro – atbilstoši vispārējiem demokrātijas principiem koleģiālas institūcijas lēmumus vai vienošanos par kādu jautājumu pieņem balsojot, taču šajā gadījumā, iepazīstoties ar sanāksmju protokoliem, redzams, ka tas ticis ignorēts, un divu personu dominējošais viedoklis ticis pasniegts kā visas darba grupas vienošanās.

"Darba grupas pieņemtais gala ziņojums nav atzīstams par dokumentu ar juridisku spēku un par pretlikumīgiem ir atzīstami arī tie dokumenti, kuru pieņemšanai gala ziņojums ir kalpojis par pamatu. Proti, Ministru Kabineta rīkojums "Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam" būtu atceļams," uzsver LLPA.

Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļa Nodaļas vadītāja Lita Kokale portālu "Delfi" informēja, ka mediju politikas pamatnostādnes ir izstrādātas un saskaņotas atbilstoši Ministru Kabineta kārtības rullī noteiktajai kārtībai. Turklāt darbs pie tām sācies jau 2014. gada rudenī, kad tika izveidota pamatnostādņu izstrādes darba grupa.

"Jau toreiz kā viens no problēmjautājumiem tika izvirzīta komercsludinājumu publicēšana pašvaldības informatīvajos izdevumos. Uz šīs darba grupas sagatavoto materiālu pamata Kultūras ministrija izstrādāja mediju nozares politiku – pamatnostādnes un to īstenošanas plānu," minēja Kokale.

Pašvaldību pārstāvji (LLPA un Latvijas Pašvaldību savienība) piedalījās arī pērn februārī izveidotā darba grupā, lai sagatavotu priekšlikumus normatīvā regulējuma izstrādei par pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu nepiedalīšanos reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas pienākuma īstenošanu.

Mediju politikas pamatnostādnēs un to īstenošanas plānā iekļauta norāde uz darba grupas gala ziņojumu. LLPA savukārt 2016. gada 19. augustā ir sniegusi elektronisku saskaņojumu pamatnostādņu īstenošanas plānam, kurā teikts, ka darba grupas gala ziņojuma ieteikumi ir iekļaujami labās prakses vadlīnijās pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanai.

"Tādējādi arī LLPA ir Ministru kabineta kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā apliecinājusi savu atbalstu gan darba grupas gala ziņojumam, gan Mediju politikas pamatnostādnēm un plānam. Līdz ar to uzskatām, ka LLPA prasība ir nepamatota," uzsvēra Kokale.

LLPA gan aicina vērtēt darba grupas gala ziņojuma spēkā esamību, kā arī darba grupas vadītāja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Putņa un darba grupas vadītāja vietnieces Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas ekspertes Klintas Ločmeles atbildību par pieļauto patvaļu un Ministru kabineta maldināšanu, kas izraisījusi smagas sekas — pieņemts nepamatots dokuments.

Jau vēstīts, ka valdība novembra sākumā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānu, ar kurām iecerēts stimulēt mediju vides daudzveidību un sabiedrības mediju pratību.

Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanai no 2016. līdz 2019. gadam no valsts budžeta tika prasīti 4,061 miljons eiro, savukārt, sākot ar 2020. gadu, mediju pamatnostādņu īstenošanai būtu nepieciešams papildu finansējums 7,314 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas — Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Pašvaldību savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form