Lielo vēlēšanu tēriņu pretinieki nepauž apņēmību ievērot pašu piedāvātās robežas
Foto: LETA

Politiskie spēki, kas jūnija vidū rosināja priekšvēlēšanu izdevumu "griestus" pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām samazināt vēl vairāk nekā izlēma parlamenta vairākums, šobrīd nepauž stingru apņemšanos ievērot pašu rosināto robežu - "Vienotība" nevēlas padarīt sevi nekonkurētspējīgu, bet VL-TB/LNNK tic, ka maksimāli atļauto summu iztērēt "mums nav nekādu variantu", taču par pašu piedāvātās robežas ievērošanu nav lemts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima jūnijā steidzamības kārtā laboja Politisko partiju finansēšanas likumu, paredzot, ka priekšvēlēšanu izdevumu "griesti" pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs divas reizes mazāki nekā pirms kārtējām vēlēšanām. No portāla "Delfi" aprēķiniem izriet, ka šajā priekšvēlēšanu termiņā, kas sāksies nākamajā dienā pēc Saeimas atlaišanas jeb šo trešdien, partijas varēs tērēt nedaudz vairāk par 280 tūkstošiem latu.

Saeima noteica, ka pirms ārkārtas vēlēšanām partiju aģitāciju izdevumiem drīkstēs tērēt summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficentu 0,0004 uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Kārtējās vēlēšanās šis koeficients ir 0,0008.

Savukārt VL-TB/LNNK frakcija rosināja šo koeficientu samazināt vēl četrkārt, pazeminot to līdz 0,0001. Frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis toreiz debatēs uzsvēra: "Ja mēs samazinām tikai uz pusi, tad faktiski mēs nesamazinām neko, jo ir īsāks priekšvēlēšanu laiks."

"Es domāju, ka mums nav nemaz nekādu variantu iztērēt maksimāli atļauto summu," Cilinskis portālam "Delfi" sacīja pirmdien. Viņš uzsvēra, ka Nacionālās apvienības tēriņu summa būšot mazāka, taču, cik liela tā būs, vēl nevarot pateikt. "Domāju, ka īpaši to summu, ko piedāvājām, nepārsniegsim, bet atsevišķi par to lēmuši vēl neesam," sacīja frakcijas vadītājs.

Cilinskis gan piebilda, ka VL-TB/LNNK joprojām uzskata, ka priekšvēlēšanu tēriņu griesti būtu jāsamazina visās vēlēšanās, arī kārtējās, bet tas būtu jāskata kontekstā ar valsts nodrošinātu raidlaiku visiem vēlēšanu dalībniekiem.

Saeima jūnijā noraidīja gan VL-TB/LNNK priekšlikumu, gan "Vienotības" piedāvāto koeficientu 0,0002. Kārlis Šadurskis (V) tolaik aicināja padomāt "par to pusmiljonu latu, ko mēs, neatbalstot šo priekšlikumu, esam gatavi iztērēt". "Vai neizskatās pēc dzīrēm mēra laikā?" retoriski vaicāja Šadurskis. Savukārt frakcijas vadītāja vietniece Ilze Viņķele norādīja, ka "šīs vēlēšanas var kļūt par visdārgākajām vēlēšanām neatkarīgās Latvijas vēsturē", jo parasti priekšvēlēšanu periods ir 120 dienas, bet ārkārtas vēlēšanu gadījumā runa būšot "par reāli esošām 45 dienām".

Tomēr tagad "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj, ka "Vienotība" aģitācijai varot tērēt "tik, cik ļauj likums". Būtu neloģiski padarīt sevi par nekonkurētspējīgiem, jo "spēles noteikumi" nebūšot līdzīgi, viņš norādīja portālam "Delfi". It sevišķi būtiski tas esot "tagad, kad ir svarīgi, lai pēc vēlēšanām vairākums būtu līdzīgi domājošajiem spēkiem nevis "Saskaņas centram" un Zaļo un Zemnieku savienībai," klāsta Zaķis.

Viņš gan atzina, ka "vēl jau redzēs, cik tās naudas ir". "Vienotības" frakcijas vadītājs arī prognozēja, ka, rēķinoties ar vēlēšanu laiku, "tūlīt televīzijas un drukātie mediji desmitkāršos reklāmas izcenojumus". "Kāds regulējums ir – tādu ievērosim," rezumēja Zaķis.

Jau vēstīts, ka referenduma par Saeimas atlaišanu oficiālos rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izziņos otrdien. Provizoriskie rezultāti liecina, ka par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% no tautas nobalsošanas dalībniekiem jeb nedaudz vairāk nekā 650 tūkstoši cilvēku.

Oficiālos referenduma rezultātus par 10.Saeimas atlaišanu CVK plāno pasludināt otrdien, 26.jūlijā. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzinis, ka tiem nevajadzētu atšķirties no provizoriskajiem rezultātiem.

CVK būs jāizsludina jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas, visticamāk, 17.septembrī. Saeimas atlaišanas gadījumā deputātu kandidātu saraksti 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form