Foto: PantherMedia/Scanpix

Lielākie Latvijas mazumtirdzniecības pauž neapmierinātību ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plāniem izmantot lojalitātes karšu datus mantiskā stāvokļa pārbaudei, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" aptauja.

Kā pastāstīja SIA "Maxima Latvija" pārstāvis Ivars Andiņš, uzņēmumu šāda iespējamība nepriecē. Viņš uzsver, ka ar pašreizējo normatīvo regulējumu VID nav tiesību pieprasīt šādu informāciju, un līdz šim tas to arī nav darījis.

"Kaut arī vairumam cilvēku nav, ko slēpt, noteikti būs daži, kuri principa pēc atteiktos no klienta karšu lietošanas," piebilst Andiņš.

Viņš akcentē nepieciešamību VID definēt savu darbību saistībā ar šiem plāniem.

"Dienestam skaidri jāpasaka, vai šādu instrumentu plānots izmantot," saka Andiņš.
Pēc viņa teiktā, "Maxima Latvija" šodien saņēmusi Valsts datu inspekcijas vēstuli ar jautājumu, vai VID ir prasījis informāciju par lojalitātes karšu lietotājiem un vai tāda ir sniegta. Kaut arī uzņēmums atbildēšot pēc būtības un noliedzoši, esot samērā interesanti, ka viena valsts iestāde uzdod jautājumus komersantam par citas valsts iestādes darbu.

"Iki" mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis klāsta, ka veikalu tīkls vēl neesot ieviesis lojalitātes kartes, taču plāno to izdarīt tuvāko divu gadu laikā.

Uzņēmums līdz šim esot atbalstījis VID iniciatīvas, kas veicina godīgas konkurences apstākļus, un arī kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas biedrs noslēdzis vienošanos ar VID par to, ka godprātīgi maksā visus nodokļus par katru darbinieku.

"Taču lēmums izmantot lojalitātes karšu uzkrāto informāciju prasa nopietnu "par" un "pret" argumentāciju, jo šīs kartes mērķis ir atvieglot pircējiem iepirkšanos, nevis sniegt datus valsts iestādēm par pircēju paradumiem. Neredzot šādu pamatotu argumentāciju, šo ieceri ir grūti izvērtēt," skaidro Janševskis.

Arī "Rimi Latvia" pārstāve Zane Eniņa uzsver, ka uzņēmums lojalitātes karšu datus rūpīgi glabā un nenodod trešajām pusēm.

"Normatīvajos aktos un kartes noteikumos ir noteikts, ka "dati var tikt sniegti tikai tiesību sargājošām iestādēm, ja tās tos pieprasa, Latvijas normatīvos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā". Pagaidām neesam saņēmuši no VID ziņas par šādu ieceri, tāpat nav zināms, kāds datu apjoms un veids potenciāli varētu interesēt VID, kāds būtu datu pieprasīšanas pamatojums," komentē Eniņa.

Viņa pauž bažas, ka cilvēki, baidoties no iespējamām privāto datu pārbaudēm, varētu sākt atteikties no dalības lojalitātes programmā vai arī izmantot fiktīvus datus, tādējādi liedzot sev daļu no programmas priekšrocībām.

"Būtu svarīgi apzināties, ka, lai izsekotu konkrētas personas finanšu darījumiem, iespējams, lojalitātes kartes nav piemērotākais instruments informācijas pārbaudāmības un kartes lietošanas specifikas dēļ," akcentē Eniņa.

Piemēram, tā kā uz kartes neesot personu identificējošas informācijas, tad praksē "Rimi" sastopoties ar gadījumiem, kad ģimenes locekļi tās mēdz savā starpā sajaukt, vai arī neprecējies pāris, iepērkoties kopā, lieto vienas personas lojalitātes karti, savukārt otrs samaksā par pirkumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!