Ulme noliedza iespēju, ka pašvaldību maksājumi varētu ietekmēt žūrijas lēmumu par Zilo karogu piešķiršanu, jo VAK kārto tikai administratīvos jautājumus, bet kandidātus atlasa nacionālā žūrija.
Aicinājums atbalstīt Zilo karogu kustību nosūtīts arī citām pašvaldībām, kas jau iepriekš saņēmušas Zilos karogus vai grasās pieteikties šogad.
Ulme norādīja, ka arī šogad uz pludmales atbilstību starptautiskām prasībām apliecinošo Zilo karogu pretendēs Liepājas, Ventspils un Jūrmalas pašvaldības, interesi izrādījušas arī Rīga un Salacgrīva.
Lielākā problēma esot ar pludmalēm pie iekšējiem ūdeņiem, kur ūdens kvalitātes mērījumus neveic valsts, bet pašvaldībām līdzekļu peldvietu monitoringam nav. Pirmā nacionālās Zilo karogu žūrijas sēde notiks 3.martā, žūrijas darbā piedalīsies arī starptautiskās žūrijas pārstāvis Jans Eriksons, stāstīja Ulme.
Zilā karoga ieguvējus šogad paredzēts nosaukt Eiropas Vides aizsardzības dienā 5.jūnijā, kad atklās arī Zilā karoga sezonu. Zilo karogu piešķir pludmalēm ar standartiem atbilstošu ūdens kvalitāti, tajās jābūt nodrošinātai peldētāju drošībai, nepieciešamajam peldvietas iekārtojumam un informācijai.
Latvija Zilā karoga kustībā iesaistījās 1997.gadā. Zilā karoga kustību Latvijā koordinē Vides aizsardzības klubs. Pērn Eiropas Zilā karoga žūrija Zilo karogu piešķīra piecām Latvijas pludmalēm - Ventspils un Liepājas pilsētas pludmalēm, Jūrmalas Majoru un Bulduru pludmalēm un Ventspils jahtu klubam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
