Limbažu novada iedzīvotāji un prominences lūdz neatšķelt Skultes pagastu
Foto: LETA

Limbažu novada iedzīvotāji un novadnieki ir nosūtījuši Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) vēstuli, kurā atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, bet iebilst pret Skultes pagasta mākslīgu nošķelšanu no vēsturiskās piederības Limbažu novadam. Vēstuli parakstījuši 220 iedzīvotāji un novadnieki, tajā, Skultes pagasta iedzīvotāju padome, rakstnieks Aivars Kļavis, sportists Kristaps Neretnieks, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, portāls "Delfi" uzzināja Limbažu novada pašvaldībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Limbažu novada domes 2019. gada 22. augusta lēmums pauda atbalstu sākotnējam plānojumam, ko izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzot saglabāt pašreizējo Limbažu novada administratīvo teritoriju, tajā apvienojot Limbažu novada, Salacgrīvas novada un Alojas novada pašvaldības.

Pērn decembrī vairāk nekā 2900 iedzīvotāji un 33 Limbažu novada uzņēmēji pauda atbalstu vienotai Limbažu novada teritorijas saglabāšanai, iesniedzot parakstus un piedaloties protesta akcijās pret Limbažu novada dalīšanu teritoriālās reformas īstenošanas laikā.

Šogad 25. februārī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, skatot likumprojektu par "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", atbalstīja paplašināta Saulkrastu novada izveidi, kurā ietvertu pašreizējo Saulkrastu novadu, Sējas novadu, kā arī Limbažu novada Skultes pagastu.

"Šāda lēmuma pieņemšana, atdalot no Limbažu novada pašvaldības teritoriju ar lielu iedzīvotāju skaitu, ir pretrunā labas likumdošanas principam un reformas sākotnējai iecerei – veidot lielākas un ilgtspējīgas pašvaldības," teikts vēstulē.

Arī Valsts prezidents Egils Levits martā vēstulē savos priekšlikumos, lai radītu stabilus priekšnoteikumus sekmīgai Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai norādījis, ka likumprojektā par teritoriālo reformu pirms trešā lasījuma ir svarīgi nodrošināt konsekvenci lēmumu pieņemšanā, attiecinot vienus un tos pašus likuma principus visu jautājumu izlemšanā viena likumprojekta ietvaros. "Nav pieļaujams, ka uz Limbažu novada rēķina tiek pieņemti nepamatoti lēmumi ar skaidru atšķirīgu attieksmi salīdzināmās situācijās," teikts vēstulē.

"Atbalstītais priekšlikums neatbilst arī Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijai Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", kas paredz uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Izvērtējot projektu iespējamās alternatīvas, ir nepieciešams novērtēt projekta nepieciešamību, izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem un sociālo ietekmi. Saeimai lemjot par 40. novada izveidi, šāds izvērtējums nav atrodams," uzskata vēstules autori.

"Atšķelt Skultes pagastu no Limbažu novada ir nepārdomāts lēmums, kas rada nopietnas ekonomiskas sekas Limbažu novadam. Tas atstās gan būtisku iespaidu uz novada finanšu stabilitāti, gan Eiropas struktūrfondu apguves iespējām, kā arī samazinās kopējo novada konkurētspēju.
Limbažu novads nepārtraukti ir gājis vienmērīgas visas teritorijas attīstības virzienā, tādējādi nodrošinot pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Skultes pagasts ir integrāla novada sastāvdaļa, lai veidotos spēcīga, attīstīties spējīga pašvaldība, tādējādi nav pieņemams, ka novada attīstība un iedzīvotāju labklājība cieš no lēmumiem bez jebkāda ekonomiska un sociāla pamatojuma," raksta novada pārstāvji.

Pašlaik administratīvi teritoriālā reforma ir nonākusi galējā stadijā pirms trešā lasījuma, kas noteiks jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu Latvijā. "Limbažu novada iedzīvotāji un novada patrioti aicina Saeimas deputātus, balsojot par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, pieņemt ilgtspējīgu attīstību sekmējošu likumu, tādējādi ņemot vērā valsts, pašvaldības un iedzīvotāju intereses un atbalstīt sākotnējo reformas mērķi izveidot spēcīgas pašvaldības, neatdalot svarīgu novada sastāvdaļu, Skultes pagastu, no Limbažu novada," teikts vēstulē.

Jau ziņots, ka dienu pēc tam, kad Ministru kabinets 12. martā Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ bija valstī izsludinājis ārkārtējo situāciju, Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas frakcijas kopīgi vienojās atsaukt atlikušos priekšlikumus un ātri pabeigt novadu reformas jeb likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanu otrajā lasījumā, kas Saeimas plenārsēdē tika skatīts jau sesto dienu.

Pēc Lieldienām politiķi atsāka darbu pie likumprojekta gatavošanas trešajam lasījumam, lai īstenotu valdošās koalīcijas nodomu likumprojektu pieņemt šī gada jūnijā jeb gadu pirms pašvaldību vēlēšanām.

Tā kā ārkārtējā situācija tagad pagarināta līdz 12. maijam un Saeima tuvākajā laikā komisiju sēdes un plenārsēdes notur neikdienišķā formātā, opozīcijas un dažu pašvaldību pārstāvji pauduši bažas, vai tādos apstākļos var turpināt darbu pie valstij tik būtiskas reformas. Tomēr koalīcija no sava plāna atkāpties negrasās, solot pašvaldību pārstāvjiem iespēju piedalīties atbildīgās komisijas sēdēs attālināti.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) apliecināja, ka joprojām plānots darbu pie novadu reformas Saeimā pabeigt jūnijā, neraugoties uz Covid-19 izplatības radīto krīzes situāciju. Plešs sacīja, ka Saeimas galvenie darbi šajā laikā saistīti ar ārkārtējās situācijas jautājumiem, tomēr paralēli tam tiek turpināti arī citi darbi.

Plešs uzskata, ka opozīcijas pārstāvju aicinājums atlikt novadu reformas izskatīšanu Saeimā, aizbildinoties ar Covid-19 krīzi, ir nekaunība, jo pie šīs reformas ir jau strādāts vairāk nekā gadu, turklāt krīzes laiks parāda, cik ļoti nepieciešamas ir spēcīgas un finansiāli spējīgas pašvaldības. To loma pieaugs arī pēc krīzes, it īpaši sociālo pakalpojumu jomā, uzsver Plešs. "Ir jāturpina strādāt un pēc iespējas ātrāk jādod sabiedrībai un pašvaldībām skaidrība par nākotni," sacīja deputāts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Artūrs Toms Plešs Ģirts Rungainis Limbažu novads Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form