"Kārtējās "ziepes", ko savārījuši politiķi, atkal izstrēbusi tauta, piedevām samaksājot par referenduma rīkošanu gandrīz divus miljonus latu. Jauki jau ir, ka tauta parādīja savu vienotību gan Latvijā, gan ārzemēs, bet nožēlojami ir tas, ka mūsu valsts politiķi savu vainu šajā bīstamajā spēlē nesaredz. Viņi atkal gozējas TV kameru priekšā, gudri runā un "meklē dialogu"," sacīja Vaivods.
"Ļoti gribētos zatleriem, āboltiņām, ušakoviem un visiem pārējiem pajautāt: "Kā jūs tautai atmaksāsiet ar labu to, ka tā jūs atkal izglāba? Kas būs jūsu reālā un tūlītējā palīdzība tiem, kas saprata situācijas nopietnību, cēlās, gāja un balsoja?" jautā Vaivods.
Referendumam bijis arī savs labums. Pirmkārt, tas devis pamatīgu grūdienu latvieša pašapziņai. "Man liekas, latvieši bija kļuvuši tādi "nekādi": - remdeni un viduvēji. Locījās līdzi visiem vējiem - bez sava mugurkaula. Diez vai cittautieši par to latviešus cienīja. Zinu, ka daudzi krievu cilvēki labprāt runātu latviski, bet mēs, latvieši, paši viņiem to neļaujam, uzreiz pārejam uz krievu valodu, piebilstot, ka tā trenējam savas svešvalodu prasmes. Bet pēc tam sūdzamies, ka krievi nerunā latviski…" par latviešu pašapziņu saka Vaivods.
Otra labā lieta, ko devis referendums, pēc Līvānu mēra domām, ir sapratne, ka radikālisms nevienā virzienā nav labākā izvēle. "Nu kas tad notiks, ja latvietis iecirtīsies, bet krievs naidā izriezīs krūti? Pilsoņu karš? To taču mēs negribam! Mūsu mērķis taču nav saplosīta, naidīga, nedroša un no ārpuses ietekmējama zeme. Mūsu mērķis ir pārtikusi, labklājīga un droša valsts, kur blakus dzīvo latvietis, krievs, baltkrievs, polis, lietuvietis," uzskata Līvānu mērs un piebilst, ka sašķeltība un naids kādam ārpus Latvijas var šķist izdevīgi, jo sašķeltu sabiedrību ir viegli valdīt. "Tādēļ mums jābūt gudrākiem - nevis radikāli un ar naidu jāiet vienam pret otru, bet jānāk kopā un ar cieņu vienam pret otru. Tā var daudz vairāk panākt," uzsver Vaivods.
Pārbaudījumu, kad tikām nostādīti cits pret citu - latvietis pret krievu, vīrs pret sievu (jauktajās ģimenēs), kaimiņš pret kaimiņu un draugs pret draugu - esam izturējuši. Dzīvosim tālāk, nevairojot naidu, bet saglabājot katrs savu pašapziņu un nacionālo identitāti. Savukārt valdības vīriem un Saeimas deputātiem beidzot ir jāsāk domāt par Latvijas sabiedrību kopumā, aicina Līvānu mērs.
Līdz šim latviešu un krievu informatīvā telpa ir bijusi nošķirta un pilnīgi pretēja. Tā nedrīkst būt. Kā labu piemēru, kā risināt šo problēmu, Vaivods minēja Līvānu novadu, kur ar vietējās avīzes "Līvānu Novada Vēstis" palīdzību jau deviņus gadus iedzīvotāji saņem informāciju latviski un krieviski. Laikraksts ir arī kā savdabīga vārdnīca - lasi un mācies otru valodu.
18.februārī Latvijā notikušajā tautas nobalsošanā par grozījumiem LR Satversmē, kas paredzēja otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, Līvānu novadā pret divvalodību nobalsojuši 76,21% (5228) , par - 23,51% (1613) vēlētāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
