Lopu vagonos aizveda 15 000 – piemin 80 gadus kopš pirmās masu deportācijas
Foto: LETA

Šogad tiek pieminēti 80 gadi kopš pirmās civiliedzīvotāju masu deportācijas, kad 1941. gada 14. jūnijā Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas izsūtīja vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju, no kuriem 6000 gāja bojā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1987. gada 14. jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Neilgi pēc tam 14. jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.

Pulksten 9 Sv. Pētera baznīcā paredzēts Komunistiskā genocīda upuru 80 gadu piemiņas svētbrīdis, ko organizē un vada represēto dibinātā Rīgas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskā draudze sadarbībā ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu. Svētbrīdi būs iespējams vērot tiešraidē draudzes mājas lapā.

Savukārt pulksten 11 plānots pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām", kas notiks vienlaikus visā Latvijā – katrā pašvaldībā pulksten 11 tiks sākti 1941. gadā deportēto iedzīvotāju vārdu lasījumi, tādējādi godinot ikviena izvestā Latvijas valstspiederīgā piemiņu.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) pirmdien, 14.jūnijā, kopā ar Saeimas Prezidija locekļiem noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Saeimas priekšsēdētāja arī piedalīsies atceres brīdī pie Okupācijas muzeja jaunā memoriāla "Vēstures taktīla", kas veidots kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Pieminot pirms 80 gadiem padomju okupācijas varas izsūtītos Latvijas iedzīvotājus, Mūrniece piemiņas brīdī pie memoriāla sienas noliks ziedus un aizdegs sveci, portāls "Delfi" uzzināja parlamenta Preses dienestā.

Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejā, pieminot deportāciju upurus, vienlaikus visā Latvijā lasīs 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.

Savukārt pulksten 19 tiešraidē no Rīgas Doma orķestris "Rīga" ar koncertu "Pia memoria" pieminēs pirms 80 gadiem patvaļīgi deportētos Latvijas iedzīvotājus un viņu dzimtu likteņus.

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš uzsvēris, ka "jēdziens "neaizmirstie" apliecina, ka mēs atceramies to, kas notika pirms 80 gadiem, un mēs atceramies katru atsevišķo cilvēku, kuru okupanti izsūtīja no Latvijas. Cilvēka vārdam un uzvārdam ir unikāla nozīme. Tā ir daļa no personības. Ja mēs pieminēsim šos visus vārdus, mēs atcerēsimies arī konkrētos cilvēkus, no kuriem liela daļa izsūtījumā gāja bojā. Tas ir mūsu šodienas paaudzes pienākums šos cilvēkus neaizmirst".

Valsts prezidents arī norādīja, ka tā bija padomju okupācijas režīma apzināta politika – iznīcināt pilsoniski aktīvāko latviešu nācijas sastāvdaļu, uz kuriem balstījās Latvijas valsts.

"Deportācijas atstāja milzīgu tukšumu mūsu nācijas dzīvē. Laikā, kad Latvijas valsts bija okupēta, tā vairs nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus. Tā tas turpinājās 50 gadus, kad valsts juridiski eksistēja, taču nebija spējīga darboties. Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja šo laiku un atjaunoja savu valsti, lai šodien mēs dzīvotu neatkarīgā Latvijā," iepriekš izteicās Levits.

Piemiņas pasākumi šajā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā katru gadu tiek tīkoti daudzviet Latvijā.

Jelgavas novada politiski represēto apvienības "Staburadze" vadītāja Valentīna Ziemele iepriekš izteikusies, ka ir skumji, ka latviešu tautai ir tik daudz sēru dienu, tomēr ir ļoti svarīgi tās pieminēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Egils Levits Padomju Savienība Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form