Tas savukārt nostādīs LTV nevienlīdzīgā konkurences situācijā, LTV ģenerāldirektors norādījis atklātā vēstulē Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Saeimas deputātiem.
Likuma grozījumi faktiski paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra kabeļtelevīzijas operatori, kuru pakalpojumus izmanto lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, būs atbrīvoti no pienākuma piedāvāt skatītājiem nacionālos komerckanālus LNT un TV3 (tā saucamais "must carry" princips).
Likuma grozījumus Saeimā pirmajā lasījumā paredzēts skatīt ceturtdien. Turklāt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.
LTV, kas atbilstoši likumam pilda sabiedrisko pasūtījumu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, ir izbrīnīta gan par piedāvāto likuma grozījumu saturu, gan par steidzamību, kādā tie tiek virzīti apstiprināšanai Saeimā, norādīts vēstulē.
"Šādi notikumi risinās laikā, kad tikai nupat SIA "TV3 Latvia" paziņojusi par televīzijas kanāla LNT pārņemšanu. Ko tas nozīmē praktiski? To, ka likuma grozījumi nepārprotami tiek virzīti viena, konkrēta komersanta – MTG grupas – interesēs. Šo likuma grozījumu vienīgā jēga un sūtība ir risināt viena privāta komersanta finansiālās un biznesa problēmas uz Latvijas iedzīvotāju rēķina," norāda Kots.
Ņemot vērā šīs bažas, LTV aicina katru Saeimas deputātu pirms balsojuma par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, izvērtēt to sekas. Tāpat sabiedriskā televīzija aicina nevirzīt šos grozījumus steidzamības kārtībā, bet tos izvērtēt vispusīgi.
Tāpat Kots lūdz rakstiskā formā izskaidrot sabiedrībai un sabiedrību pārstāvošajai LTV par grozījumu steidzamu nepieciešamību, kā arī sniegt argumentētas atbildes uz vēstulē minētajām norādēm par iespējamo "lobēšanu", kamēr sabiedriskais medijs aizvien nesaņem sapratni un likumdevēju pretimnākšanu visai sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā.
"Laikā, kad plaši diskutē par sabiedrības saliedēšanas nepieciešamību un īpaši par vienotas nacionālās informatīvās telpas stiprināšanu, iecerētie grozījumi var sniegt pretēju rezultātu – nacionālā mediju satura pieejamības mazināšanos, īpaši valsts pierobežā, kā arī viena privāta komersanta – "MTG mediju grupas" – dominējošā stāvokļa stiprināšanu mediju tirgū," norādīts vēstulē.
Kots norāda – nepatīkami pārsteidz, ka vienlaikus nav veltīta praktiska uzmanība pašam svarīgākajam uzdevumam – stiprināt sabiedriskās televīzijas – LTV – kapacitāti sabiedriskā pasūtījuma izpildē.
"Nav šaubu un nav jāpierāda, ka kvalitatīvai sabiedriskā pasūtījuma izpildei nepieciešams ievērojams finansējums. Iecerētie likuma grozījumi ne tik vien nostāda LTV pilnīgi nevienlīdzīgā stāvoklī ar komerciālajiem medijiem – papildus jau pašlaik likumā paredzētajiem komercdarbības ierobežojumiem sabiedriskajai televīzijai tiks liegts vienlīdzīgos apstākļos saņemt abonentmaksas no skatītājiem, bet turklāt pēdējo gadu tendences sabiedriskā pasūtījuma finansējuma apjoma noteikšanā un tiesiskās vides noteikšanā tā izpildei neliecina par patiesu vēlmi stiprināt sabiedrisko mediju. Tajā pašā laikā komercmediju – viena privāta komersanta – interesēm tiek veltīta nedalīta uzmanība un veltītas pūles tā pozīcijas stiprināšanai mediju telpā," norāda LTV ģenerāldirektors.
Viņš uzsver, ka plānotie likuma grozījumi nebūt neatrisinās visas SIA "TV3 Latvia" un "MTG Grupas" biznesa problēmas Latvijā. Kots norāda, ka kritiski jāvērtē šī komersanta solījumi iegūtos papildus finanšu līdzekļus ieguldīt vietējā, nacionālā televīzijas satura veidošanā un nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā.
Kots arī atgādina, ka atbilstoši publiskajai informācijai abu komerckanālu zaudējumi pērn pārsnieguši divus miljonus latu, un MTG varētu vēlēties vispirms šos zaudējumus un izdevumus par LNT iegādi kompensēt
Viņš arī norūpējies, ka MTG grupas pārstāvji ne vienreiz vien publiski pauduši vēl kādu būtisku ieceri savu biznesa interešu stiprināšanai – liegt LTV dalību reklāmas tirgū.
"Tādēļ aicinām rēķināties, ka ar ierosināto likuma grozījumu pieņemšanu, debates nebeigsies. Sajūtot šādu pretimnākšanu, privātais komersants turpinās tādu sagaidīt arī turpmāk. Tas jau radīs daudz nopietnāku ietekmi gan uz sabiedriskā pasūtījuma izpildi un kvalitāti, gan valsts budžeta izdevumu sadaļu," norādījis Kots.
Vienlaikus patlaban neesot neviens konkrēts lēmums un normatīvais akts, kas viestu skaidrību par to, kā organizēs televīzijas programmu virszemes apraidē pēc 2013.gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
