Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) un vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis (TP) lūguši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Ģenerālprokuratūrai izvērtēt a/s “Rīgas jūras līnija” (RJL) iepriekšējās valdes iespējami prettiesiskās darbības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vēstules ar šādu lūgumu nosūtītas KNAB pirekšniekam Aleksejam Loskutovam un ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, informēja domes sabiedrisko attiecību nodaļā.

Domes vadība aicina izvērtēt RJL iepriekšējās valdes atbildību, īpašu uzmanību pievēršot kuģa iegādes neadekvāti augstajai cenai, iespējamajam valdes locekļu interešu konfliktam, kā arī citiem pārkāpumiem, un lemt par viņu rīcības tiesiskumu.

Vēstulē tiesībsargājošajām iestādēm lūgts izvērtēt iespējamo interešu konfliktu starp RJL un tās dibinātās meitasfirmas SIA “Riga sea line” un valdes locekļiem, kas no pērnā gada maija līdz šā gada septembrim ir vienas un tās pašas personas. Šie uzņēmumi būtībā bija tiešā konkurences situācijā, jo abas kompānijas nodrošināja pasažieru un kravu pārvadājumus Rīga - Zviedrija maršrutā, abām grāmatvedības uzskaiti veica RJL.

RJL dibināja “Riga Sea Line”, taču vēlāk, kad RSL palielinot kapitālu emitēja papildus akcijas, tās iegādājas RJL privātais īpašnieks, “Astramar”, iegūstot kontroli pār “Riga Sea Line”.

Domes amatpersonas norāda, ka pasažieru un kravu reģistrāciju un biļešu tirdzniecību Rīgā veica RJL darbinieki, savukārt SIA “Riga sea line” Zviedrijā nodibināja meitas uzņēmumu AB “Riga sea line Sweden”, kas veica biļešu un kravu reģistrāciju un tirdzniecību Zviedrijā gan “Rīgas jūras līnijas”, gan SIA “Riga sea line”.

Darba līgumos ar “Rīgas jūras līnija” valdi ir iekļauts nosacījums, ka valdes locekļi nav tiesīgi strādāt citās darba vietās bez padomes piekrišanas. Pagaidām nav bijis iespējams atrast padomes lēmumu, kas atļautu RJL valdei vienlaicīgi arī strādāt SIA “Riga sea line” valdē.

Aksenoks un Ārgalis vēstulē KNAB un Ģenerālprokuratūrai pauž aizdomas, ka kuģis “Baltic Kristina” iegādāts par neadekvāti augstu cenu. Tas tika nopirkts 2002.gada oktobrī par septiņiem miljoniem ASV dolāru jeb aptuveni četriem miljoniem latu (tajā skaitā kuģa remonta izdevumus 1,5 miljoni dolāru). Savukārt nesen veiktais kuģa novērtējums norāda, ka kopējā “Baltic Kristina” vērtība trīs gadu laikā, ir samazinājusies par 1,5 miljoniem dolāru (870 00 latu).

“Baltic Kristina” tika uzturēta darba kārtībā, tika veiktas papildus investīcijas, un šāds vērtības kritums ir neadekvāti liels. Turklāt pastāv pamatotas bažas, ka arī pēdējais novērtējums neatbilst tirgus situācijai un izsoles rezultātā būtu iespējams iegūt ievērojami zemāku summu, informēja domē.

Domes amatpersonas aicina pievērst uzmanību arī tādām RJL darbībā atklātām nepilnībām kā SIA “Riga sea line” grāmatvedības uzskaitei, ko veica RJL, izmantojot RJL datorus un grāmatvedības programmnodrošinājumu. Ir pamatotas bažas, ka vairāki RJL darbinieki faktiski strādāja uz SIA “Riga sea line” valdījumā esošā kuģa “Gute”. Kā arī nav pieejami kādi juridiski dokumenti vai līgumi, uz kuru pamata RJL kravas departaments un pasažieru daļa veica kravu fraktēšanu, biļešu tirdzniecību un pasažieru reģistrāciju SIA “Riga sea line” valdījumā esošajam kuģim “Gute”.

Jau ziņots, ka Rīgas domei, Rīgas brīvostai un privātajiem akcionāriem piederošā RJL ir nonākusi smagā finanšu stāvoklī un pašlaik ir uzsākts uzņēmuma maksātnespējas process. Prāmja satiksme ir pārtraukta, bet uzņēmuma darbinieki cīnās par savam algām un atlaišanas pabalstiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form