Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis iesniedzis Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai vēstuli, kurā lūdz izvērtēt nepieciešamību nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 6.jūnijā trešajā lasījumā pieņemto Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā informēja LPS preses sekretāre Olga Kokāne, pēc savienības domām, likumā ir pretrunas ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu un Latvijas Republikas Satversmi. LPS uzskata, ka likums pašvaldības traktē kā valsts pārvaldes sastāvdaļu, bet tas ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Pašvaldības princips, kas formulēts Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmajā paragrāfā, nosaka, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējo varu tiesības un spēju regulēt un vadīt būtisku publisko lietu daļu likuma robežās, uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Šī definīcija nepārprotami norādot, ka nevis valdība atbild par pašvaldības rīcību un tās izdotajiem normatīvajiem aktiem, bet gan pašvaldība pati, ar brīvās vēlēšanās ievēlētu tautas priekšstāvju starpniecību.

Pašvaldību vara, ciktāl tās avots ir tiešas vēlēšanas, nevar būt pakļauta valdībai. Atbilstoši hartai valsts ietekmē pašvaldību lēmumus vairākās formās, proti, nosakot likumā pašvaldību varas robežas, deleģējot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes pilnvaras, likumā paredzētajos gadījumos pārraugot pašvaldības darbības likumību, teikts LPS paziņojumā.

Kā norādīja Kokāne, valsts un pašvaldības nodalīšana pilnībā atbilst Latvijas tiesību tradīcijām. Tā 1922.gada Satversmes redakcijā pašvaldības bija pieminētas tikai saistībā ar pienākumu sniegt ziņas Saeimas komisijām. Kaut arī modernais teritoriālās pašvaldības jēdziens attīstījās pēc Otrā pasaules kara, savu augstāko izpausmes formu sasniedzot Eiropas vietējo pašvaldību hartā, Satversme nenonāk pretrunā ar šo 1985.gada dokumentu. Satversmē nekur nav teikts, ka pašvaldības būtu padotas valdībai, norāda savienība.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš teica, ka ir pārsteigts par LPS ierosinājumu, jo LPS priekšsēdis Jaunsleinis ir piedalījies komisijas sēdēs, kur tika izskatīts Valsts pārvaldes iekārtas likums, un viņam toreiz nebija principiālu iebildumu.

Lagzdiņš uzskata, ka vēstuli Valsts prezidentei ir sacerējis LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, kurš vienlaikus ir Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un, iespējams, līdz ar to kā amatpersona atrodas interešu konfliktā.

12.jūnijā, plkst.11.30 Lagzdiņš kopā ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Linardu Muciņu, apakškomisijas vadītāju Jāni Škaparu, kurš gatavoja Valsts pārvaldes iekārtas likumu pieņemšanai, un ekspertiem tiksies ar Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un sniegs savus pretargumentus LPS vēstulē izteiktajiem apgalvojumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form