Lai gan iepriekš prokuratūra atzinusi, ka Digitālajam Latvijas radio un televīzijas centram (DLRTC) bija likumīgas tiesības saņemt LMT dividendes laikā, kad tā bija kapitāldaļu īpašniece, iesniegumā galvenajam valsts notāram prokuratūra norāda, ka šīs dividendes DLRTC nepienākas, portālu "Delfi" informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Grudule. LVRTC uzskata, ka prokuratūra paudusi dažādus viedokļus par DLRTC likvidācijas gaitu.
Grudule portālam "Delfi" norāda, ka 2006.gada 13.oktobrī prokuratūra informējusi DLRTC, ka DLRTC maksājumus par ciparu televīzijas ieviešanu izdarījusi no naudas līdzekļiem, kas saņemti kā dividendes par "Latvijas Mobilā Telefona" (LMT) kapitāldaļām. Līdzās ir norādīts, ka saskaņā ar Civillikumu DLRTC bija likumīgas tiesības saņemt LMT dividendes laikā, kad tā bija kapitāldaļu īpašniece. Vadoties no šiem un citiem līdzās norādītiem apstākļiem, prokuratūra ir informējusi DLRTC par tiesībām atzītam par cietušo kriminālprocesā par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.

Šāds viedoklis, ka DLRTC saņemtās dividendes par LMT kapitāldaļām pienākas DLRTC bijis arī LVRTC vadības lēmumu pamatā, un saskaņā ar to apstiprināti gan LVRTC, gan DLRTC finanšu pārskati iepriekšējos gados, skaidro Grudule.

Grudule uzsver, ka šī viedokļa pareizību ir apstiprinājuši arī zvērināti revidenti, veicot finanšu pārskatu revīziju par uzņēmumu pēdējiem darbības gadiem. Turklāt, saskaņā ar noslēgto koncerna līgumu, LVRTC kā vienīgajam DLRTC kapitāla daļu īpašniekam pienākas visa meitas sabiedrības peļņa, teikts presei pirmdien izplatītajā paziņojumā.

Tomēr 28.janvāra iesniegumā Uzņēmumu Reģistra (UR) galvenajam valsts notāram, ar kuru prasīts atcelt lēmumu par DLRTC izslēgšanu no Komercreģistra, Ģenerālprokuratūra maina savu iepriekš rakstiski pausto viedokli. Minētajā Ģenerālprokuratūras dokumentā DLRTC piekritīgās dividendes tiek uzskatītas par "prettiesiski saņemtiem civiliem augļiem", respektīvi, ka šīs dividendes DLRTC nepienākas un LVRTC šajā sakarā bija jāizvirza kreditoru prasījums pret DLRTC, skaidrots izplatītajā paziņojumā. LVRTC pieļauj, ka, iespējams, tieši uz šī Ģenerālprokuratūras apgalvojuma pamata šā gada 25.janvārī ir uzsākts kriminālprocess par DLRTC likvidācijas apstākļiem.

Grudule norāda, ka nav saprotams, kā viens un tas pats juridiskais fakts – LMT dividenžu par laika periodu no 2001.gada līdz 2003.gadu piekritību DLRTC, tiek traktēts pilnīgi pretēji. "Turklāt, ja tieši šī, jau pieminētā, pretrunīgā faktu interpretācija ir kalpojusi par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par DLRTC likvidācijas apstākļiem, tad jājautā, cik kompetenti ir Ģenerālprokuratūras pieņemtie lēmumi un kādu apstākļu ietekmē tie tiek mainīti," teikts paziņojumā.

Par šādu prokuratūras rīcību LVRTC ir informējis ģenerālprokuroru, Nacionālās drošības padomi un Augstākās tiesas priekšsēdētāju un lūdzis izvērtēt atsevišķu prokuroru darbības tiesiskumu un to rīcības atbilstību ētikas normām.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka prokuratūra sāka kriminālprocesu par DLRTC likvidāciju. Pērn, 26.novembrī, tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas pirmajā tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā konstatēts, ka lietā par cietušo atzītais DLRTC oktobra sākumā likvidēts. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors Edvīns Piliksers tiesas sēdē izvirzīja jautājumu - ko lietā pieaicināt kā cietušo. Piliksers iepriekš portālam "Delfi" norādīja, ka cietušā likvidēšana ir tīša krimināla pretdarbība.

2006.gada 13.oktobrī DLRTC lūdza sevi atzīt par cietušo tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā un 18.oktobrī DLRTC cietušā statusu ieguva ar prokurora - procesa virzītāja lēmumu. Taču jau 28.decembrī, LVRTC nolēma meitas firmu likvidēt. Dienu vēlāk, 29.decembrī DLRTC nosūtīja prokuratūrai zaudējumu tāmi, kuras kopējā summa sastāda 2,3 miljonus latu. Prokuratūrai nav informācijas, ka DLRTC būtu nolēmis lietā tomēr nepiedalīties kā cietušais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit