LZS aicina izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā
Foto: LETA

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) aicina izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, partijas kongresā sestdien norādīja savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Partijas ieskatā, tas nepieciešams, lai steidzamības kārtā risinātu jautājumus, kā samazināt vietējo produktu ražošanas cenas, nodrošināt to pieejamību un nepieļaut zemnieku saimniecību bankrotus, situācijai saasinoties gan augsto energoresursu cenu, gan Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā dēļ.

LZS norādīja, ka tikpat steidzīgi ir jālemj par pārtikas stratēģisko rezervju veidošanu un pieejamību Latvijā ārkārtas apstākļiem.

Kongresā liela uzmanība tika veltīta diskusijām par partijas redzējumu stiprināt pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, kā arī Latvijas izaugsmes veicināšanā, aptverot drošības, ekonomikas, lauksaimniecības un izglītības nozares, secinot, ka tieši lauksaimniecības nozare šobrīd ir kritiskas situācijas priekšā.

Krauze kongresā pauda, ka nav šaubu par to, ka Latvijas lauksaimnieki var saražot un apgādāt iekšējo pieprasījumu, kā arī produktus eksportētu, tomēr pašlaik nedrīkst ignorēt ārējos faktorus, kas vietējo produkciju būtiski sadārdzina.

"Diemžēl izejvielu deficīts, elektroenerģijas, degvielas, minerālmēslu izmaksas, kā arī nodokļu slogs atstāj būtisku ietekmi uz produkcijas gala cenām, kas ietekmēs patēriņu un iedzīvotāju pirktspēju, jo īpaši mazaizsargāto iedzīvotāju grupās," sacīja Krauze.

Viņš atzīmēja, ja pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) valdība nemodīsies un neaizstāvēs nozares intereses, valsts ir nopietnas lauksaimniecības nozares krīzes priekšvakarā. Ņemot vērā esošo situāciju, LZS ieskatā, steidzamības kārtībā būtu arī jāpārskata Latvijas izstrādātais lauksaimniecības stratēģiskais plāns 2023-2027.gadam, primāro fokusu un resursus virzot uz pārtikas ražošanu.

Tāpat Krauze uzsvēra, ka šobrīd, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vairāk nekā jebkad ir vajadzīga izlēmīga un operatīva Latvijas valdības rīcība attiecībā uz pārtikas stratēģisko rezervju veidošanu un pārtikas produktu nodrošinājumu katram Latvijas iedzīvotājam ārkārtējiem apstākļiem, tādējādi rūpējoties par pārtikas piegādes drošību.

Pēc Krauzes teiktā, valsts pienākums ir veidot gan pārtikas, gan energoresursu stratēģiskos krājumus un glabāt šos krājums Latvijā.

Viņš arī pauda, ka Ukrainā notiekošais karš ir skaudra, sāpīga un bieži vien neizturama mācību stunda, tomēr, noliekot malā emocijas, Latvijai ir jāmācās no ukraiņiem, apzinoties, ka ārkārtas situācijās var nākties saskarties ar importa strauju kritumu, kā arī pastāv iespēja, ka, piemēram, kuģi nevarēs pienākt ostās. Līdz ar to jau tagad Latvijas valstij ir jāatbild uz jautājumiem, kāda būtu valsts rīcība ārkārtas apstākļos, kas ir ne tikai karš.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis kongresā pauda, ka valdības rīcība, risinot krīzes un arī ikdienas jautājumus, ir neapmierinoša, jo bieži vien lēmumi, ja tādi seko, ir novēloti, risinājumi nav izdiskutēti un ir nepietiekami, nepārtraukti dzēšot ugunsgrēkus.

Augulis norādīja, ka frakcija piedāvāja samazināt akcīzi degvielai un atteikties no biodegvielas piejaukuma. Politiķa ieskatā, nozarei svarīgu jautājumu risināšanā valdība primāri domā par savu politisko kapitālu, noraidot pragmatiskus opozīcijas priekšlikumus.

Tāpat LZS pārstāvji kongresā atzīmēja, ka 13. Saeimas sasaukuma laikā veiktā un jau ieviestā Administratīvi teritoriālā reforma ir brāķis.

Partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Viktors Valainis uzrunā kongresā pauda, ka pašvaldībām budžetu pieaugums šogad ir vidēji 3%, bet tas nesedz inflācijas pieaugumu, pretstatā valsts budžeta ieņēmumu pieaugumam kas ir 10%.

"Reformas turpinājumā nepieciešams atbalstīt tās jaunā administratīvā dalījuma iespējas, kas kompensē negatīvos efektus un pavairo pozitīvo efektu no mēroga ekonomijas. Karadarbības Ukrainā dēļ un esošās enerģētiskās krīzes apstākļos jāstiprina pašvaldību kapacitāte. Mēs jau tagad redzam, cik veiksmīgi pašvaldības sevi ir parādījušas gan Covid-19 krīzes, gan Ukrainas bēgļu uzņemšanas pasākumos, uz saviem pleciem iznesot faktiski grūtāko. Jāatceras, ka Latvija ir tik stipra, cik stipri ir Latvijas reģioni," sacīja Valainis.

Jau ziņots, ka LZS kongress sestdien notiek Jelgavas pilī, tajā pulcējoties vairāk nekā 200 LZS biedriem, ZZS pašvaldību vadītājiem un ZZS Saeimas frakcijas deputātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Administratīvi teritoriālā reforma 13. Saeima Armands Krauze Latvijas Zemnieku savienība Zaļo un zemnieku savienība Uldis Augulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form