Foto: AFI

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis jau tuvākajā Noziedzības novēršanas padomes sēdē ierosinās noteikt visu tiesībsargājošo institūciju vienotas prioritātes noziedzības apkarošanai, ko pagājušajā gadā nav izdevies īstenot.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Maizītis trešdien virsprokuroru gada sanāksmē uzsvēra, ka vienotu prioritāšu noteikšana būtiski uzlabos cīņu ar noziedzību. Viņaprāt, noteiktu prioritāšu secība vairāku gadu laikā ir veids, kā sasniegt profesionālākus, valsts tiesisko kārtību nodrošinošus, kopējos darba rezultātus.

Valsts izmeklēšanas resursi noziedzības apkarošanā bieži vien esot ierobežoti, tādēļ, pēc Maizīša domām, ir svarīgi, lai to izmantošana būtu vērsta uz bīstamāko, katras konkrētas valsts noziedzības aktualitāšu apkarošanu.

Savā uzrunā virsprokuroriem un viesiem ģenerālprokurors arī norādīja uz to, ka valstī nav noteikta laba sodu politika - ne no soda piemērotības, ne noziedzības prevencijas viedokļa. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP), kurš arī teica uzrunu sanāksmē, norādīja, ka sodu politika neveidosies pati no sevis, tā kādam ir jāizveido. Viņš aicināja tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus sēsties pie viena galda un meklēt risinājumu tās ieviešanai.

Ģenerālprokurors analizēja 2005.gada nogalē ieviesto jauno Kriminālprocesu, atzīstot daudz būtisku nepilnību šajā likumā. Ar jaunā likuma normām tiesībsargi nostrādājuši vairāk nekā gadu, un tagad esot aptuvena nojausma, ko likumā vajadzētu mainīt.

Maizītis informēja, ka līdz ar procesa ieviešanu samazinājies sūdzību skaits par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Vienlaikus prokuratūras vadītājs atzina, ka liels procesu skaits tiek uzsākts, bet vēlāk izbeigts nodarītā mazsvarīguma dēļ jeb noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ. Viņaprāt, par šo jautājumu jādiskutē, lai veiktu attiecīgus grozījumus. Vairākas procesa nepilnības arī atklājušās kriminālprocesa uzsākšanas laikā. Ģenerālprokurors sanāksmē minēja vēl vairākas procesa nepilnības, kuras vajadzētu novērst ar grozījumiem likumā.

Apzinātās problēmas ir jāatrisina pirmā pusgada laikā. Pēc Maizīša domām, tās jāizskata vai nu Tieslietu ministrijas kriminālprocesa pilnveidošanai izveidotajā darba grupā vai saeimas Juridiskajā komisijā.

Pēc Maizīša uzrunas noklausīšanās, tribīnē kāpa Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP), kas pauda neizpratni par prokuratūras neapmierinātību saistībā ar pieņemtajām Kriminālprocesa normām. Deputāts atgādināja, ka politiķi, gatavojot Kriminālprocesu pieņemšanai parlamentā, bijuši ļoti lojāli un daudzās lietās piekāpušies par labu prokuratūras viedoklim. Pēc Segliņa domām, grozījumu sagatavošanai būtu jāveido darba grupa, kas formulētu vienotu viedokli, un nepastāvētu iespēja, ka likums atkal pēc neilga laika jāgroza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form