Pieņemot, ka piena govs cena tirgū ir no 300 līdz 500 latiem, Latvijas lauksaimniekiem radītie zaudējumi par knišļu sakosto un bojā gājušo 421 govi ir aptuveni 150 000 latu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā pirmdien žurnālistiem norādīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), šie ir zemnieku tieši zaudējumi par mājlopu zaudējumu, neņemot vērā to, ko saimniecība saņemtu par realizēto govs pienu.

Jau ziņots, ka sešos Latvijas rajonos no knišļu kodumiem bija bojā gājusi 421 govs, kā arī septiņi zirgi, divas cūkas un divas aitas.

Roze sacīja, ka patlaban ministrijā tiek risināts jautājums par zaudējumu kompensēšanu lopkopjiem, kas knišļu kodumu dēļ ir zaudējuši mājlopus. Cietušās saimniecības varētu atbalstīt ar programmā investīcijām lauksaimniecībā paredzētajiem resursiem, kurus varētu novirzīt ganāmpulku atjaunošanai. Tiek arī izskatīts variants par zaudējumu segšanu pilnā apjomā.

Tas, kāds variants tiks ieviests, būs atkarīgs no tā, ko konsultācijās par atbalsta sniegšanu teiks Eiropas Komisija (EK). Par iespējamajām kompensācijām no knišļu uzbrukumiem cietušajām saimniecībām sarunas uzsāks Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma, kas devusies uz Briseli, kur šajās dienās notiek Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sanāksme.

Pēc Rozes teiktā, svarīgi pierādīt, ka knišļu uzbrukumi mājlopiem un dzīvnieku bojā eja ir pielīdzināma masveida lopu saslimšanai, kā tas arī ir.

Zemkopības ministrs piebilda, ka jautājums par kompensācijām no knišļu uzbrukumiem skartajām saimniecībām tiks skatīts kopā ar jautājumu par kompensācijām saimniecībām, kuras cieta zaudējumus no lietavu izraisītajiem plūdiem.

Visticamāk, priekšlikumi par kompensācijām no knišļu uzbrukumiem un plūdos cietušajām saimniecībām valdībā varētu tikt iesniegti pēc 10.jūnija, kad beigsies pieteikšanās platības maksājumiem.

Pēc Rozes teiktā, ja par plūdu izraisītajiem zaudējumiem kompensācijas varēs saņemt saimniecības tajos rajonos, kuros tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, tad par bojā gājušajiem lopiem atbalsta maksājumus varēs saņemt visas saimniecības, kas noteiktajā termiņā būs pieteikušas maksājumus.

Vienlaikus ministrs atzina, ka patlaban ir grūti pateikt, cik daudz līdzekļu būs nepieciešami kompensācijām par bojā gājušajiem lopiem. Patlaban ZM subsīdijās plūdu kompensācijām ir paredzējusi miljonu latu, taču nav zināms, vai tā tiks izlietota pilnībā.

Roze norādīja, ka bojāgājušo dzīvnieku skaits palielināsies. Lai arī kādu lopu ir izdevies izārstēt, nav zināms, vai tas izdzīvos, viss atkarīgs no dzīvnieka izturības. Turklāt vietām lopkopji joprojām vienaldzīgi izturoties pret saviem mājdzīvniekiem un, neskatoties uz brīdinājumiem, atstāj pievakarē lopus ganāmies. "Tādu saimniecību nav daudz, bet ir," piebilda ministrs.

LETA jau informēja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iesaka lauksaimniekiem uzmanīt dzīvniekus, un, ja parādās knišļu mākonis, lopi ir jāiedzen fermā. Dienests arī iesaka vietās, kur ir knišļu mākoņi, dzīvniekus neganīt un pievest lopiem zaļbarību. Savukārt, ja saimniecībām nav citas izejas kā vien laist dzīvniekus ganībās, zemniekiem ir jālieto repelenti jeb knišļu atbaidīšanas līdzekļi. Šim nolūkam var izmantot arī augu eļļu.

Ja dzīvniekam parādās klīniskas pazīmes, nekavējoties ir jāizsauc veterinārārsts, lai sāktu dzīvnieka ārstēšanu.

Visvairāk mirušo dzīvnieku ir Preiļu rajonā, kur gājusi bojā 171 govs un divi zirgi. Krāslavas rajonā no knišļu kodumu izraisītas saindēšanās bojā gājušas 165 govis, divas cūkas, trīs zirgi un divas aitas. Madonas rajonā nobeigušās 42 govis un zirgs. Viens zirgs gājis bojā Jēkabpils rajonā, kur nobeigušās arī 38 govis. Daugavpils rajonā nobeigušās četras govis, bet viena govs gājusi bojā Aizkraukles rajonā.

Knišļi minētajos rajonos šogad ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un pašreiz Latvijā valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form