Maskavas cilvēktiesību biroja direktors: Latvijas varasiestādes nedrīkst pieļaut turpmāku sašķeltību starp latviešiem un krieviem  (85)

Kā informēja Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinators Viktors Guščins, Brods referendumā piedalījies kā neatkarīgais novērotājs. Brods norāda, ka Latvijas iestādēm ir jāapstādina galēji nacionālās tendences un jānodrošina maksimālas iespējas harmoniskai līdzāspastāvēšanai un sociālo un kultūras vajadzību īstenošanai. Pretējā gadījumā starpetnisko attiecību eskalācija uz ekonomiskās krīzes fona Latviju var novest pie neparedzētas opozīcijas, par ko jau ir brīdinājuši eksperti.

Brods pieļauj, ka referenduma rezultāti, iespējams, ietekmēs prasības, kas Eiropas Savienības valstīm nosaka mazākumtautību tiesību ievērošanu, tajā skaitā, tiesības brīvi lietot un iegūt izglītību krievu valodā.

Kā referenduma cēloņus Brods min to, ka pēc padomju savienības sabrukuma 1991.gadā atjaunotā valsts uzreiz steigusies atgūt savu nacionālās kultūras neatkarību. Neesot bijis iespējams aizmirst padomju varas gados notikušo - desmitiem tūkstoši latviešu bija nošauti, izsūtīti, kā arī mērķtiecīgi mēģinājumi iznīdēt vietējās kultūras tradīcijas, turklāt latviešu valoda bija "iedzīta stūrī" un vidusskolā tās apguvei netika veltīts pietiekami daudz uzmanības.

Vaina par visiem padomju laika vēsturiskajiem pāridarījumiem tika novelta uz Krieviju kā padomju savienības pēcteci un krieviem, kuri padomju laikā ieradās Latvijā. Saredzot krievos iespējamos ienaidniekus, Latvijas varas iestādes uzreiz sāka likt praktiski nepārvaramus - valodas un sociālos - šķēršļus Latvijas pilsonības iegūšanai. Tādejādi izveidojās situācija, ka simtiem tūkstošu pastāvīgo iedzīvotāju palika bez balsošanas tiesībām, teikts Maskavas cilvēktiesību biroja izplatītajā paziņojumā par referenduma rezultātiem.

Samazinājās iespējas iegūt vidējo un augstāko izglītību krievu valodā, būtiski saruka grāmatu izdošana krievu valodā. Mākslīga latviešu valodas uzspiešana krievu valodas vietā bija sāpīga ļoti lielai krievvalodīgo daļai, īpaši pensionāriem un pusmūža iedzīvotājiem. Rezultātā krievu valoda kļuva par vienu no galvenajām pretošanās komponentēm, nacionālistu un krievvalodīgo cīņā, skaidro Brods.

Kā viens no iemesliem, kas pamudināja biedrībai "Dzimtā valoda" savākt parakstus referendumam par valsts valodas statusa pieprasīšanu krievu valodai, tiek minēts nacionālās apvienības pārstāvju vāktie paraksti referendumam par izglītību tikai latviešu valodā.

Jau ziņots, ka referendumā tika noraidīta iecere krievu valodu noteikt par otru valsts valodu.

Tautas nobalsošanā par divvalodību piedalījušies 1 098 847 jeb 71,12% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Balsošanas kastēs atrasto zīmju kopskaits ir 1 098 593. "Par" divvalodību balsojuši 273 347 vēlētāji jeb 24,88% no referenduma dalībnieku skaita, "pret" - 821 722 (74,8%), bet par nederīgām atzītas 3524 vēlēšanu zīmes (0,32%).