Spiegošanas rezidence Latvijā atradās Krievijas vēstniecībā

'Maskavas spiegu tīkls' – publisko liecības par Ulmaņa sabiedroto dubulto seju un spiegošanu
Foto: LETA

Bet vēlāk, rokoties aizvien dziļāk 1939. gada materiālu kalnos, viens no maniem padomdevējiem ieteica pievērst uzmanību arī kā­diem gadu gājumā daudz svarīgākiem uzziņas avotiem. Tā es "spec­fondu specfondā" iepazinos ar PSRS VDK tipogrāfijā (izrādās, ka tāda arī eksistēja) 1971. gadā izdoto jubilejas izdevumu "Padomju izlūkdienesta 50 gadi". Katrs grāmatas eksemplārs bija īpašā uz­skaitē, ar kārtas numerāciju. Skaidrs, ka jubilejas reizē čeka par sevi nebija ne kritiska, ne paškritiska. 

Grāmatas vērtība ir tieši tie atklātības mirkļi un beidzot "izgaismotās" personas, operācijas, kurām vajadzēja savējiem uzspodrināt uzplečus. Atcerēsimies, ka septiņdesmito gadu sākumā gan L. Brežņevs, gan J. Andropovs bija pie labas veselības un PSRS represīvais aparāts strādāja ar pilnu jaudu. Atklātības skurbulī (protams, tikai numurētajiem lasītājiem un viņu uzticības personām) tika pastāstīts daudz kā tāda, kas pirms tam (un arī pēc tam) tika slēpts aiz daudziem šifriem.

Taču mani šis izdevums piesaistīja atkal ar informāciju par tiem pirktajiem sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri atdeva nolem­tībai Baltijas valstu likteņus. Nē, tie nebija pagrīdes komunisti un lapiņu kaisītāji, - Maskavu maz un virspusēji interesēja Latvijas kompartija. Izspiegošanas centri strādāja ar personībām un reālās varas darbiniekiem. Un V. Munters - un ne tikai V. Munters vien! - arī te tika uzrādīts PSRS valsts drošības dienestu uzticības personu pirmajā aptverē.

Ne mazāk interesanti šajā slepenslepenajā arhīvā bija skaidri un gaiši uzzināt arī to, ka PSRS spiegošanas rezidence Latvijā tolaik atradās Krievijas vēstniecībā (sk. dokumentus), bet aģentu tīklu koordinēja Morflot pārstāvniecība Rīgā. Protams, Vilhelms Munters nekontaktējās ar šiem dienestiem. Viņa saimnieki atradās daudz augstākās sfērās. Tomēr secinājums no visa izlasītā šajā ar­hīvā bija gaužām neiepriecinošs: protams, Vilhelms Munters zi­nāja visu par Molotova-Ribentropa paktu. Atklāts paliek jautā­jums, cik daudz par to zināja Kārlis Ulmanis, kas bezgalīgi uzticējās savam ārlietu ministram. "Jūs palieciet savā vietā, es palikšu savā," - vai šie vadoņa vārdi tagad neiegūst citu, savādāku skanējumu?

Tagad vari saņemt ‘DELFI’ ziņas arī ‘Telegram’ kanālā. Pievienojies un uzzini jaunāko Latvijā pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form