Pulkveža Zavjalva ziņojums

'Maskavas spiegu tīkls' – publisko liecības par Ulmaņa sabiedroto dubulto seju un spiegošanu
Foto: DELFI

L. Berijas vēstule maršalam Timošenko 1940. gada 23. jūnijā

Ļoti daiļrunīgi gan no faktu viedokļa, gan no tā brīža atmosfēras tvēruma ir PSRS rezidentu uz Maskavu sūtītie materiāli. Ne vienā vien vietā atsevišķi teikumi pasvītroti ar treknu zīmuli, un, tā kā ar tādu pašu zīmuli te parasti parakstījies PSRS IeTK vadītājs L. Berija, ir pa­mats domāt, ka tās ir viņa atzīmes un par attiecīgām pozīcijām ir iein­teresējies vispirms viņš.

Lūk, PSRS militārā atašeja Latvijā pulkveža Zavjalova ziņojums uz 8 lpp. vienā eksemplārā 1940. gada februārī:

"[..] Pretpadomju propaganda armijā tiek veikta pēc armijas štāba informācijas daļas norādījuma, organizējot dažāda veida lekcijas un re­ferātus un izmantojot visāda veida salīdzinošās tabulas, kuru mērķis pierādīt nepierādāmo, t. i., cik Latvijā "labi" un cik PSRS "slikti". Iedzī­ votāju vidū pretpadomju propagandu veic aizsargu organizācija, kas pēc gara un mērķiem radniecīga baltsomu šickoram. [..]

Kas attiecas uz "draudzīgajām" attiecībām starp Latviju un PSRS noslēgtā līguma sakarā, - līdz tām vēl pārāk tālu. Šī "draudzība" pa­gaidām izpaužas tikai ārlietu ministra Muntera runās, tajā pašā laikā citas vadošās personas, sākot ar prezidentu Ulmani, vispār par to savas runās nerunā un centīgi apiet. Praktiski šī "draudzība" izpaužas sodu noteikšanā iedzīvotājiem, turklāt ne tikai par sarunu ar SZSA koman­dieriem vai sarkanarmiešiem, bet arī par atbildi, ja jautā, kā nokļūt tur vai tur. Soda uzlikšana tiek motivēta - "par uzbāzību". Soda apjoms - 50 latu. 

Vilcienos, uz kupeju durvīm, kur brauc kaut viens padomju die­ nesta karavīrs, tiek izdarīta uzlīme "Rezervēts" - lai neviens latvietis tur nedrīkstētu ieiet. (Pēdējie četri teikumi pasvītroti - Red.). Atgriežoties 17. februārī no Liepājas, šādu uzlīmi izdarīja arī priekš manis, neraugoties uz to, ka es biju civilā uzvalkā un ka tikai konduktors zi­nāja, ka es esmu padomju pilsonis. Gadījuma latvietis sāka bez ceremo­nijām lādēties. Uz jautājumu, kāpēc man pielīmēja tādu birku, konduk­tors atbildēja, ka viņam ir tāds rīkojums (uzlīmes paraugu pievienoju).

Ulmaņa pēdējo radiorunu 10. februārī iedzīvotāji uzņēmuši kā aicinā­jumu Latvijai gatavoties uz mobilizāciju un karu, turklāt uz karu pret PSRS. [..] Ulmaņa runa sakritusi ar aizkulišu cīņu posmu vadošajā vir­sotnē, kuras rezultātā kara ministrs Balodis aizgājis "atvaļinājumā", pa­ziņojot oficiālo versiju, ka aizgājis slimības dēļ. Kaut gan šai oficiālajai ver­sijai neviens netic, un iedzīvotāju vidū klīst runas, ka starp Balodi un Ulmani notikusi šķelšanās savstarpējās palīdzības pakta izpildes jautāju­mos un jautājumā, pie kura it kā pieturoties Ulmanis, - atbilstošā mo­mentā mūsu karaspēku "iestumt jūrā". Pret šo tēzi "iestumt jūrā" it kā uzstājoties Balodis, kas, tāpat kā visi sakarīgi cilvēki, uzskata, ka šāds mē­ģinājums jau iepriekš nolemts neveiksmei un cietīs pilnīgu izgāšanos. [..]

Grupējumu aizkulišu cīņu rezultāts ir to armijas aprindu personu atbīdīšana, kas vienu vai otru iemeslu dēļ kļūst piekāpīgāki sarunās par mūsu karaspēka izvietošanu. Tāds liktenis piemeklējis ģenerāli Hart­mani, kurš bija Latvijas puses priekšsēdētājs jauktajā komisijā un kuru pēc viņa paša izteiciena "izmeta" no komisijas un vietā iecēla ĀM pār­stāvi Kampi, bet no militārās varas - robežsargu brigādes štāba priekšnieku pulkvedi Kalniņu. Ģenerālis Lavenieks (sakaru ģenerālis un Liepājas garnizona priekšn.), iedzēris pieņemšanā pie mūsu Liepājas kara jūras pavēlniecības, kā noslēpumu korpusa komandierim b. Moro­zovam paziņoja, ka pretpadomju spēles barvedis Latvijas armijā ir ar­mijas štāba priekšn. ģenerālis Rozenšteins." (Pēdējais palīgteikums īpaši pasvītrots - Red.)  

Bet PSRS iekšlietu tautas komisārs L. Berija, balstoties uz sava Latvijas rezidenta ziņojumu, 1940. gada 23. jūnijā Staļinu, Molotovu, Vorošilovu, Timošenko informē tālāk:

"1. Š. g. 21. jūnijā Rīgā notika masu demonstrācijas. Demonstranti nēsāja plakātus un izkliedza lozungus par ULMAŅA un vecās valdības nodošanu tiesai. Policistu un aizsargu pilsētā nebija, kārtību uzturēja tikai demonstranti. Iespējamo provokāciju gadījumam atsevišķās vietās bija novietoti mūsu bruņuautomobiļi un militārie politiskie darbinieki. Nelieli sarežģījumi bija pie prezidenta pils, kur salasījušies demons­ tranti pieprasīja noņemt prezidenta karogu un centās uzspridzināt viņa pili, taču mūsu pavēlniecības veiktie pasākumi to visu nokārtoja.

2.  Šodien amnestēts un atbrīvots no cietuma ap 200 politieslodzīto. Pēc mūsu pieprasījuma cietumos atstāti pērkoņkrustieši un baltgvardi. Par visiem cietumos palikušajiem esam ierosinājuši sastādīt sarakstus.

3.   No rīta izdarīja pašnāvību (nošāvās savā kabinetā) robežsargu brigādes komandieris ģenerālis BOLŠTEINS, kurš atstāja šāda satura zīmīti: "Mēs radījām brīnišķu mūsu valsts ēku, un es nevēlos piedalīties tās sagrāvē."

Pēc policijas inspektora KIFEMKAS vārdiem - BOLŠTEINS sarunā ar viņu paziņojis: "Es nevēlos, lai pūlis nogalinātu mani, es drīzāk izdarīšu to pats." (Tas īpaši pasvītrots un atzīmēts ar diviem kāsīšiem - Red.) Rīgas centrālā cietuma priekšnieks it kā arī taisās izdarīt pašnāvību.

Vienlaikus rezidents paziņoja sekojošus aģentūras datus:

1.    Ar jaunās valdības sastāvu nav apmierinātas tirdzniecības un rūpniecības aprindas tāpēc, ka tajā maz pazīstamu cilvēku, ka tā strā­dās pēc PSRS pārstāvniecības norādījumiem un nenoturēsies ilgāk par mēnesi, kad tiks nodibināta padomju vara.

2.   Buržuāzija noraizējusies par savu kapitālu un īpašumu likteni, meklē iespējas bēgt uz ārzemēm. Latvijā gaida ieviešam padomju naudu, kā sakarā melnajā biržā aug červonca kurss; agrāko 60 santīmu vietā tas tagad tiek pārdots par 4 latiem. Tāpat ceļas zelta kurss. Cara 4 rubļu monētas vērtība agrāko 113 latu vietā tagad kotējas par 165- 170 latiem. Angļu mārciņas un franču franki pilnīgi nekotējas ne ban­ kās, ne melnajā biržā.

3.    Šeit dzīvojošajiem Vācijas pilsoņiem ieteikts pamest Latviju. Šajā sakarā vācu firmās vērojams sajukums.  Japānas vēstniecība kopš padomju karaspēka ienākšanas dedzina arhīvus.

4. Krievu emigrantu organizāciju vadošajās aprindās vērojams ap­mulsums, gaida padomju varas nodibināšanos un baidās no represijām par pretpadomju darbību pagātnē. Nesakompromitējušies un progresī­vie elementi uzskata, ka tagad krievu stāvoklis mainīsies uz labo pusi, un izsaka neapmierinātību, ka valdības sastāvā nav uzaicināti krievu iedzīvotāju pārstāvji. Viņi apspriež jautājumu par krievu avīzes izvei­ došanu. Avīzes "Segodņa" atbildīgo līdzstrādnieku vidū valda paniski noskaņojumi, gaida avīzes slēgšanu un represijas par agrāko pretpa­domju darbību.

Policija, lai "paklanītos" pret pārstāvniecību, nesen arestēja ap 300 krievu baltgvardu. Kaut gan pēc divām dienām viņus atbrīvoja, cietumā atstājot ap 20 cilvēku.

No Liepājas iegūtas ziņas par to, ka vietējā vara pilnīgi apjukusi un policija aizmukusi. Pēc vietējās varas lūguma kārtību pilsētā uztur mūsu karaspēks, vietējais garnizona priekšnieks un prefekts atkal izvir­zīja jautājumu par nepieciešamību lietot ieročus pret demonstrantiem, bet mūsu pavēlniecība to aizliedza.

Liepājas strādnieki nav apmierināti ar jaunās valdības sastāvu un izvirza jautājumu par padomju organizēšanu (tas pasvītrots īpaši - Red.). Šajā sakarā uz apriņķi dodas grupa strādnieku. Liepājas rajona strādnieki atbruņo atsevišķus aizsargus un viņiem atņemtos ieročus nodod mūsu pavēlniecībai. Strādnieki ieņēmuši vietējās avīzes "Kurze­mes Vārds" redakciju, kur tagad tiek izlaista avīze "Komunists".

PSR Savienības iekšlietu tautas komisārs

L. Berija

Tagad vari saņemt ‘DELFI’ ziņas arī ‘Telegram’ kanālā. Pievienojies un uzzini jaunāko Latvijā pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form