Mazākumtautību 9.klašu skolēniem sliktākas sekmes latviešu valodas eksāmenā

Skolās ar latviešu mācībvalodu, kur vidusskolas beidzējiem jākārto latviešu valodas un literatūras eksāmens, iepriekšējā mācību gadā A līmeni ieguvuši 4,07% skolēnu, bet mazākumtautību skolās eksāmenā A līmeņa vērtējumu ieguvuši 3,87% absolventu. B līmeņa vērtējumu saņēmuši 19,49% skolēnu ar latviešu mācībvalodu, bet mazākumtautību skolās B līmenis ir 27,72% skolēnu. C līmeņa vērtējums ir 27,17% skolēnu, kas mācās skolās ar latviešu mācībvalodu, un 27,82% skolēnu mazākumtautību skolās.

D līmeņa vērtējumu saņēmuši 25,38% skolēnu latviešu mācībvalodas skolās un 23,26% skolēnu mazākumtautību skolās. E līmeņa vērtējumu saņēmuši 21,24% skolēnu latviešu mācībvalodas skolās un 14,87% mazākumtautību skolās. Zemāko vērtējumu - F līmeni - ieguvuši 2,65% latviešu mācībvalodas skolēnu un 2,44% mazākumtautību skolu skolēnu. Vērtējumu latviešu valodas eksāmenā nav ieguvuši 0,02% mazākumtautību skolēnu.

Salīdzinot 2009./2010.mācību gada centralizētā eksāmena rezultātus ar 2008./2009.mācību gada, redzams, ka pagājušajā mācību gadā palielinājies to 9.klases skolēnu skaits mazākumtautību skolās, kuri ir ieguvuši zemāko - E un F - līmeņu vērtējumu.

Latviešu mācībvalodas skolās A līmeņa vērtējumu ieguvuši 4,07% skolēnu, kas ir tikai par 0,61 procentpunktu mazāk nekā pērn. B līmeņa vērtējumu saņēmuši 19,49%, kas ir par 1,47 procentpunktiem mazāk nekā 2009.gadā. Lielākā daļa skolēnu saņēma C un D līmeņu vērtējumu.

Šogad palielinājies to skolēnu skaits, kuri dzimtās valodas un literatūras eksāmenā saņēma E līmeņa vērtējumu. E līmeņa vērtējumu saņēma 21,24% skolēnu, kas ir par 4,57 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, savukārt F līmeņa vērtējums bija 2,65% skolēnu, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir krities par 1,38 procentpunktiem.

Savukārt centralizētā latviešu valodas eksāmena rezultāti mazākumtautību skolās šajā mācību gadā ir uzlabojušies un kopumā ir augstāki nekā skolās ar latviešu mācībvalodu. No mazākumtautību vidusskolu absolventiem A līmeņa vērtējumu saņēmuši 3,87%, kas ir par tikai par 0,46 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Par 1,06 procentpunktiem palielinājies to skolēnu skaits, kuri šogad ieguvuši B līmeņa novērtējumu latviešu valodas zināšanām.

Par 1,18 procentpunktiem samazinājies to skolēnu skaits, kuru zināšanas latviešu valodā ir novērtētas ar E līmeņa vērtējumu. Savukārt F līmeņa vērtējuma īpatsvars samazinājies par nieka 0,39%, salīdzinājumā ar 2009.gadu. Vērtējumu nav ieguvuši 0,02% no skolu absolventiem.

Zemāki vidējie rezultāti latviešu valodas centralizētajā eksāmenā ir mazākumtautību skolu 9.klašu skolēniem. Augstāko A līmeni latviešu valodas eksāmenā ir saņēmuši 3,39% skolēnu, kas ir par 0,84 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Šogad par 4,56 procentpunktiem samazinājies skolēnu skaits, kas saņēmis B līmeņa vērtējumu. To saņēma tikai 9,35% pamatskolas beidzēju. Palielinājies to skolēnu skaits, kuri šogad saņēmuši zemāko E un F līmeņa vērtējumu. E līmenis ir 16,05% skolēnu, bet F līmenis - 8,42% skolēnu, kas ir par 5,18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

VISC speciālists valsts pārbaudes darbu jautājumos Kaspars Špūle pastāstīja, ka pagājušajā un šajā mācību gadā skolās ar latviešu mācībvalodu un mazākumtautību skolās eksāmena uzdevumu veidi par latviešu literatūras jautājumiem ir atšķirīgi. No 2011./2012.mācību gada visiem skolēniem būs vienots eksāmens latviešu valodā.

Kā ziņots, 2009./2010.mācību gadā centralizēto eksāmenu latviešu valodā kārtoja 26 227 skolēni.

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, jauniešiem obligāti ir jānokārto četri pārbaudes darbi - centralizētais eksāmens matemātikā, svešvalodā un latviešu valodā, bet vienu pārbaudes darbu jaunieši var kārtot pēc savas izvēles.