Foto: PantherMedia/Scanpix
Mazākumtautību pamatskolu skolēniem turpmāk ne mazāk kā divas piektdaļas jeb 40% no kopējās mācību stundu slodzes būs jāapgūst latviešu valodā un bilingvāli, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi, paredz otrdien valdībā atbalstītie noteikumi, kas stāsies spēkā no 2012.gada 1.janvāra.

Izglītības un zinātnes ministrija valdībā iesniegtajos dokumentos skaidro, ka kopš 2004.gada 1.septembra valsts vispārējās vidējās izglītības standarts noteic, ka vidusskolās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās jeb 60% no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams noteikt mācību satura apguves proporcijas arī pamatskolā, jo tas "veicinātu samērīgu un pēctecīgu pārejas procesu no pamatskolā apgūstamo mācību priekšmetu apjoma 40% latviešu valodā un bilingvāli līdz 60% vidusskolā latviešu valodā".

IZM valdībai sniegtā informācija liecina, ka pašlaik 5% mazākumtautību pamatskolās licencēto izglītības programmu attiecas uz 1.modeli, kurš ieteicams skolēniem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā vai bilingvāli, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze un vide. Mācoties pēc šī modeļa, daļējas pamatizglītības programmā valsts valodā nodrošina mācību priekšmetu apguvi 30% apjomā, bilingvāli – 27% apjomā. Pilnas pamatizglītības programmā mācību priekšmetu apguve valsts valodā nodrošināta 60% apjomā, bilingvāli – 16,3% apjomā.

41,6% izglītības iestāžu ir licencējušas 2.modeļa izglītības programmas, kas ieteicamas skolēniem, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes, nav latviešu valodas lietošanas vides, bet kuru ģimenes vēlas, lai bērni integrētos Latvijas sabiedrībā. Šajā modelī daļējas pamatizglītības programmā valsts valodā nodrošina mācību priekšmetu apguvi 15,6% apjomā, bilingvāli – 53,6% apjomā. Pilnas pamatizglītības programmā mācību priekšmetu apguve valsts valodā nodrošināta 15,3% apjomā, bilingvāli – 53% apjomā.

34,8% mazākumtautību skolu ir licencējušas 3.modeļa izglītības programmas, kas ieteicamas skolēniem, kuriem nav priekšzināšanu latviešu valodā, nav latviešu valodas lietošanas vides, bet kuru ģimenes vēlas, lai bērni integrētos Latvijas sabiedrībā. Šīs skolas daļējas pamatizglītības programmā valsts valodā nodrošina mācību priekšmetu apguvi 37,5% apjomā, bilingvāli – 7,6% apjomā. Pilnas pamatizglītības programmā mācību priekšmetu apguve valsts valodā nodrošināta 53 % apjomā.

5,6% izglītības iestāžu ir licencējušas 4.modeļa izglītības programmas, kas ieteicamas skolēniem, kuriem nav priekšzināšanu latviešu valodā un kuru ģimenes vēlas, lai bērni sākumskolas izglītību iegūtu dzimtajā valodā. Šīs skolas daļējas pamatizglītības programmā valsts valodā nodrošina mācību priekšmetu apguvi 43,1% apjomā, bet pilnas pamatizglītības programmā mācību priekšmetu apguve valsts valodā nodrošināta 42% apjomā, bilingvāli – 33,6% apjomā.

Kā norāda IZM, īstenojot 4.modeļa programmu, no 1.līdz 6.klasei latviešu valodā apgūstamo mācību priekšmetu proporcija ir zemāka attiecībā pret mazākumtautību valodā apgūstamo mācību priekšmetu proporciju, kā arī netiek paredzēta mācību priekšmetu apguve bilingvāli, informē ministrija. Piemēram, 1.klasē latviski apgūstamo mācību priekšmetu apjoms ir 18,2%, 2.klasē – 17,4%, 3.klasē – 16,7%, 4.klasē - 15,4%, 5.klasē – 14,3% , 6.klasē – 13,3%, 7.klasē - 43,8%, 8.un 9.klasē – 41,2% .

IZM uzskata, ka nosakot valsts valodā un bilingvāli apgūstamā mācību satura proporciju, tiks atrisināta situācija, ka 4.modeļa izglītības programmā no 1.līdz 6.klasei ir samērā zema proporcija mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā.

Valdība arī noteica, ka pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas izglītības ieguvei, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma valsts valodas sarunvalodas pamatus apgūst rotaļnodarbībā "Latviešu valoda".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!