Lai arī atbildīgās institūcijas ir panākušas kompromisu par valdības noteikumu projektu par upju sarakstu, uz kurām aizliegts celt mazās hidroelektrostacijas (HES) un radīt citus mākslīgus šķēršļus, ar noteikumu iespējamām sekām nav apmierināti ne vides aizstāvji, ne mazo HES būvētāju pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šodien Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) Enerģētikas departamentā notika sanāksme, kurā piedalījās Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP), Ekonomikas ministrijas, Mazās hidroenerģētikas asociācijas, koalīcijas "Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas birojs, Latvijas makšķernieku asociācijas, Vides aizsardzības kluba un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvji.

VZP un Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts jau saskaņots ar Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, bet šodien saskaņojums tika panākts arī ar Ekonomikas ministriju. Saskaņojums vēl jāpanāk ar Finansu ministriju.

Noteikumi tiks papildināti ar punktu, kas atļaus HES aizsprostu atjaunošanu tām stacijām, kuras uzceltas uz aizsargājamām upēm līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Saskaņā ar šo priekšlikumu saimnieciskās darbības mazo HES īpašnieki varēs veikt augšpus aizsprostiem, bet tiks nodrošināta esošā upju līmeņa saglabāšana.

Tomēr domstarpības varētu rosināt mazo HES pārstāvju un Ekonomikas ministrijas rosinātais priekšlikums atļaut mazo HES būvniecību uz sarakstā iekļautajām 216 upēm tām personām, kuras būs sākušas kārtot nepieciešamās atļaujas HES būvniecībai, līdz stāsies spēkā noteikumi.

Kā norādīja VZP priekšnieks Normunds Riekstiņš, panāktā vienošanās uzskatāma par kompromisu, sabalansējot vides aizsardzības jautājumus ar saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību tajās vietās, kur eksistē aizsprosti. "Tas ir uzskatāms par kompromisu, lai varētu pieņemt šos noteikumus [par upju sarakstu]," sacīja Riekstiņš.

Arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma sanāksmē panākto vienošanos atzina par kompromisa risinājumu, jo netiek liegtas mazo HES atjaunošanas iespējas.

Savukārt Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Morozs norādīja, ka panāktā vienošanās ir atbalstāma, jo aizliegumi netiks piemēroti uz esošajiem dambjiem. Tomēr asociācija uzskata, ka uz sarakstā iekļautajām upēm būtu jāatļauj būvniecība tām personām, kuras ir sākušas formalitāšu kārtošanu atļauju saņemšanai.

Kā norādīja Morozs, šobrīd mazo HES celtniecība ir pārtraukta, jo Ekonomikas ministrija neizsniedz nepieciešamās atļaujas, pamatojoties uz noteikumu par upju sarakstu virzību valdībā. Sarma gan to noliedza, paskaidrojot, ka atļauju izsniegšana apturēta saistībā ar Ekonomikas ministrijas izstrādājamo projektu, kas, ievērojot Enerģētikas likuma prasības, noteiks atjaunojamo enerģētikas resursu ražošanas kārtību. "Asociācija gribētu sabalansētu pieeju šim jautājumam - gan aizsargāt biotopus un zivis, gan ļaut notikt saimnieciskajai darbībai," sacīja Morozs.

Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas biroja, Latvijas makšķernieku asociācijas un Vides aizsardzības kluba koalīcijas pārstāvis Alvis Birkovs atzina, ka atbalsta noteikumu virzību, lai neapdraudētu saraksta ātrāku apstiprināšanu. Tomēr dabas aizstāvji atgādina, ka Latvijā bez tām upēm, kuras paredzēts iekļaut sarakstā, ir vēl 770 upes, kuras ir garākas par 10 kilometriem un kuras saviem mērķiem varētu izmantot mazo HES cēlāji.

"Bijām spiesti iet uz šādu kompromisu, jo pretējā gadījumā saraksts tiktu apdraudēts," sacīja koalīcijas pārstāvis. Koalīcija pauž stingru nostāju pret ierosinājumu papildināt noteikumus, atļaujot būvēt mazās HES tām personām, kuras sākušas kārtot nepieciešamās atļaujas.

Kā skaidroja Birkovs, ja minētais punkts tiks iekļauts noteikumos, mazo HES būvniecība uz sargājamām upēm turpināsies 1 - 3 gadus. "Ir jābūt konsekventiem - esam pret to, ka šādiem cilvēkiem dod atļaujas," sacīja vides aizsardzības organizāciju pārstāvis, atgādinot, ka biznesā ir jārēķinās ar risku.

VZP priekšnieks atzina, ka jautājums par ierosinājumu atļaut mazo HES būvniecību personām, kuras sākušas atļauju kārtošanu, nav pārvaldes kompetencē. Tomēr VZP uzskata, ka, iekļaujot šādu punktu noteikumos, būtu ļoti precīzi jāatrunā, kādā stadijā personai jānokārto formalitātes, lai būvētu HES uz sargājamām upēm pēc saraksta spēkā stāšanās. "Jābūt ļoti skaidram, kas ir tas, kas dod piekrišanu, ka būvei jābūt," sacīja Riekstiņš.

Sanāksmes eksperti arī atzina, ka minētā punkta iekļaušana noteikumos faktiski nozīmētu to, ka ikviens, kas vēlas būvēt mazo HES, to pagūs izdarīt. Šobrīd ir uzceltas 103 mazās HES un ievērojams skaits pieteikumu atrodas saskaņošanas stadijā.

Līdz ar to tiktu apdraudēta ekosistēma un Latvijas saistību pret Eiropas Savienību izpilde. Latvijai jāaizsargā ne tikai valsts iekšienē reti izplatītās zivju sugas, bet arī Eiropas Savienības aizsargājamās sugas. Tiks aizsargāti ne tikai laši un taimiņi, bet arī strauta foreles, nēģi un citas zivis. Mazās HES rada ārkārtīgi plašas izmaiņas upes ekosistēmā, kas ietekmē ne tikai zivis.

Savukārt Morozs atgādināja, ka mazo HES plaša būvniecība tika sākta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, līdz ar to mazo HES īpašnieki kļūst par "ķīlniekiem" saistībā ar nesakārtoto likumdošanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form