Mediju politikas pamatnostādnes - pārāk vispārīgas, vērtē žurnālistu asociācija
Foto: DELFI

Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020. gadam īstenošanas plānā arvien ir pārāk daudz vispārīgu, atbalstāmu ideju, kuru īstenošanas mehānisms un pieejamais finansējums īstenošanai nav skaidrs, savu viedokli par dokumentu paudusi Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā piemēru LŽA min idejas par mediju atbalsta fondu, sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un finansēšanas modeli.

Žurnālistu asociācijas ieskatos dokumentos nepieciešams ieviest atsevišķu sadaļu, skaidri definējot sabiedrisko mediju un komercmediju atšķirīgās lomas un mērķus. Tādējādi tiktu definēta sabiedrisko mediju unikālā loma Latvijas informatīvajā telpā, tostarp nodrošinot īpašām sabiedrības grupām paredzēta satura pieejamību televīzijas, radio un ar jauno tehnoloģiju sniegto iespēju palīdzību.

Asociācija norādījusi, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai esot divi pamatuzdevumi - uzlabot sabiedrisko mediju pārvaldību un palielināt finansējumu (% no IKP) sabiedriskajiem medijiem. Pirmais uzdevums paredz nošķirt EPL tirgus regulētāja un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju funkcijas, bet otrais – finansējumam jāsasniedz 80% no ES vidējiem rādītājiem plānošanas periodā un 100% līdz 2022. gadam. LŽA uzskata, ka šim mērķim ir jāatspoguļojas plānā kā rezultatīvam rādītājam.

Sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus asociācija atbalsta, ja vienlaikus tiek sakārtoti un plānā iestrādāts no politiskās ietekmes brīvs, ilgtspējīgs to finansējuma modelis, kā arī mainīta elektronisko mediju uzraudzības sistēma. Kā skaidrojusi LŽA, dokumentā neesot skaidri norādīts, ka un kad esošā Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tiek likvidēta un tās funkcijas pārņem divas institūcijas, kas atsevišķi uzrauga sabiedriskos medijus un pārējo elektronisko mediju nozari.

Tāpat LŽA piekrītot citām nozares organizācijām, ka regulējums ir jāizstrādā ar mērķi to ieviest jau uz jaunās padomes vēlēšanām 2017. gadā. Līdz ar to arī dokumentā paredzētā NEPLP monitoringa kapacitātes palielināšana ir nevajadzīga, ja to darīs cita institūcija. Tāpat monitoringā varot iesaistīt mediju studentus, bet atbildīgajai institūcijai tikai jāfiksē pārkāpums un jālemj par sodu.

Strauji attīstoties sociālajiem tīkliem, informācija par pārkāpumiem medijos ir viegli atrodama un nav vajadzīgas smagnējas struktūras, kas to dublē, savu viedokli skaidrojusi LŽA. Vēl asociācija uzskata, ka nepieciešams ņemt vērā, ka LTV iepērk raidījumus no neatkarīgajiem producentiem. Savukārt tie piesaista reklāmdevējus un sponsorus. Dokumentā jāietver arī tas, ka no reklāmas tirgus izslēgtas ārvalstīs veidotas programmas, kā arī jāņem vērā, ka ierobežotam skaitam īpašu sabiedrisko mediju projektu nepieciešams privātu atbalstītāju loks.

Tāpat nozīmīgs esot fakts, ka LTV iepērk raidījumus no neatkarīgajiem producentiem, kuru veidotie projekti nesaņem 100% finansējumu no sabiedriskajiem medijiem.

Savā mājaslapā publicētajā paziņojumā LŽA paudusi atbalstu Mediju atbalsta fonda izveidei. Plānots, ka jaunizveidotais fonds atbalstītu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas materiālus. Tā kā plāns nekonkretizē MAF darbības principus un atbalsta sadales mehānismus, kā arī nav skaidrības par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, LŽA lūgusi pēc iespējas ātrāk ar tiem iepazīstināt nozari.

LŽA atbalsta mērķi sabiedrisko pasūtījumu piešķirt tikai sabiedriskajiem medijiem, vienlaikus paredzot atbalstu sabiedriski nozīmīga satura radīšanai komercmedijos. Vienlaikus asociācija pauž nepieciešamību vērst uzmanību, ka uz MAF varētu pretendēt neatkarīgu producentu žurnālistikas projekti, kuru piemērotākais sadarbības partneris atsevišķos gadījumos var būt sabiedriskais medijs.

Ja mediju pratībai ir pieejams atsevišķs finansējums, uz to jābūt tiesībām pretendēt gan sabiedriskajiem, gan privātajiem medijiem, pauž LŽA.

Savukārt LŽA nepiekrīt, ka MAF atbalsta saņēmēju lokā vismaz tā darbības pirmajos gados tiktu iekļautu mediju kritikas projekti. Asociācija skaidro, ka finansējums esot pietiekami neliels, lai to prioritizētu. Tāpat LŽA neatbalsta Mediju pratības programmas finansēšanu no MAF līdzekļiem. Fonda uzdevums esot atbalstīt sabiedriski nozīmīga mediju satura radīšanu, taču interese atbalstīt mediju pratību ir arī daudziem ārvalstu donoriem, tā situāciju rakstorijusi asociācija.

“Ir vairākas iestādes, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs, Valsts izglītības attīstības aģentūra u.c., kuru funkcijas un līdzekļi ļauj šo programmu nodrošināt.

LŽA uzsver, ka MAF līdzekļu sadalei jānotiek konkursa kārtībā un ar pienācīgu, bet ne pārāk smagnēju atskaites mehānismu,” tā LŽA.

Vēl Žurnālistu asociācija neatbalsta ideju atsevišķi atbalstīt kādu mediju formu, skaidrojot, ka tās ieskatā svarīgākais ir saturs, nevis platforma. Kategoriski iebildumi asociācijai esot idejai, ka MAF būtu jāiekļauj eksistējošas iestādes, proti, NEPLP, atbildības jomā. “Pirmkārt, šis atbalsts ir domāts sabiedriski nozīmīgai žurnālistikai neatkarīgi no platformas, taču NEPLP atbildībā ir tikai televīzijas. Otrkārt, tā kā LŽA prasa atrisināt interešu konfliktu NEPLP uzbūvē, sadalot to divās vienībās un nodrošinot profesionālu, nevis politisku atbalstu gūt spējīgu vāju personālu, jaunu funkciju piešķiršanai nav pamata,” tā LŽA.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

LTV NEPLP Valsts izglītības attīstības aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form