Mediķi no jūnija varētu atteikties strādāt pagarināto darba laiku
Foto: LETA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē otrdien nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1. jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, vienreiz jāsaka pietiek, piketu laiks ir beidzies, jāsāk rīkoties citādi.

Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīs LVSADA padomes sēdē 18. aprīlī.

Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Ilze Neparte norādīja, ka asociācijai ir sajūta, ka valstī nav izpratnes par situāciju veselības aprūpes nozarē. "Anormāla situācija, ka gadu desmitiem naudas pietiek citām nozarēm, bet, kad finansējums nepieciešams veselības aprūpei, tā aptrūkstas," viņa sacīja.

Kā vairākkārt norādīja sēdes dalībnieki, kaut arī veselības aprūpe ierakstīta valdības deklarācija kā prioritāra, tā nebūt tāda nav.

Neparte pauda, ka piespiedu darbs Latvijā ir aizliegts, taču veselības aprūpes darbinieki ir spiesti strādāt pagarināto normālo darba laiku, jo pretējā gadījumā ciestu pacienti. "Kāpēc piespiedu darbs Latvijā tiek īstenots pret ārstiem?" viņa vaicāja.

Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska piebilda, ka nozarē pastāv dažādas problēmas, tostarp darbinieki noveco, bet jaunā paaudze nepievienojas, kā arī māsas strādā ar pārslodzi, kuras dēļ cieš gan paši veselības aprūpes darbinieki, gan pacienti.

Jau ziņots, ka tiesībsargs Satversmes tiesā cīnīsies par mediķu tiesībām saņemt papildu atalgojumu par pagarināto darba dienu. To aizvadītajā nedēļā tiesībsargs Juris Jansons atklāja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško iepriekš norādīja, ka, lai atteiktos no "normālā pagarinātā darba" mediķiem, turpmākajos trīs gados būtu nepieciešami 4 miljoni eiro ik gadu, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško.

VM varētu rosināt turpmākajos gados "normālo pagarināto darba laiku" samazināt pa 20 stundām. Tam būtu nepieciešami papildu līdzekļi 2018., 2019. un 2020. gadā, ko VM pieprasīs, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas.

Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības personai var noteikt "pagarinātu normālo darba laiku", kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Ja ārstniecības personai noteikts "pagarināts normālais darba laiks", darba samaksu par papildu stundām nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Satversme Valdis Keris Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form