Mediņš: Bruknas muižas ēka nav nodota ekspluatācijā; būvvaldē vairākas pārkāpumu lietas (plkst. 19.55)
Foto: DELFI

Bruknas muižas ēka, kurā darbojas katoļu priestera Andreja Mediņa vadītā "Kalna svētību kopiena", kā arī citas šī kompleksa ēkas, nav nodota ekspluatācijā. Bauskas novada būvvalde saistībā ar pārkāpumiem būvdarbu laikā ir sākusi administratīvās lietas, portālam "Delfi" apstiprināja Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, ka muižas ēka, tāpat kā Bruknā uzceltā baznīca, nav nodota ekspluatācijā otrdien, 25. augustā, preses konferencē paziņoja Mediņš.

Viņš uzsvēra, ka "vislielākā ķeza kopienai joprojām ir būvinspekcija tikai tāpēc, ka valsts būvinspekcijas normatīvajos blablablablabla neatzīst alkoholiķu, narkomānu, pašnāvnieku darbu. Kāpēc es jums to saku? Tāpēc, ka pagalmā stāv skaista baznīca, kuru uzbūvēja ne komersantu uzņēmumu firmas blablabla, uzbūvēja paši šie cilvēki. Un tā attieksme tāda bija arī pret Bārbeles skolu – nepieņemsim ekspluatācijas, nepieņemsim ekspluatācijā skolu tāpēc, ka to ir būvējuši atkarīgie, narkomāni, azartspēlnieki un pašnāvnieki. Ziniet, nošaujiet mani, es tā lepojos, ka viņi uzbūvēja šo baznīcu!".

Kā portālam "Delfi" skaidroja Putna, Bruknas muižas ēka ir vēsturiski nodota ekspluatācijā līdz tā nonāca privātīpašumā un tika nodota apsaimniekošanai "Kalna svētību kopienai". Gadu gaitā Mediņa vadītā biedrība muižas ēkā ir veikusi vairākus atjaunošanas un pārbūves darbus – Bruknas muižas kompleksā ir vairākas ēkas, kas ir arhitektūras pieminekļi, kā arī tajā ir vairākas jaunizbūvētas ēkas, kas šobrīd nav nodotas ekspluatācijā.

Ar biedrību būvvalde vienojusies par procesu un termiņiem, lai ēkas nodotu ekspluatācijā, bet par pārkāpumiem būvniecības procesā būvvalde biedrībai ir noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu, taču tas neesot bijis saistīts tikai ar muižas ēku. Ceturtdien būvvaldē portālam "Delfi" neizdevās precizēt, konkrēti par kādiem pārkāpumiem protokols noformēts un vai biedrībai ticis piemērots sods, kā arī uzzināt konkrētus pārkāpumus, par kuriem sāktas iepriekšminētās administratīvās lietas.

"Lielākais lohs esmu es un šie alkoholiķi, narkomāni un azartspēlmaņi, kas astoņu gadu laikā, neviens nebūdams celtnieks, kamiņčiks, ne akmeņkalis ir uzbūvējuši šo brīnišķīgo dievnamu Latvijā," preses konferencē teica Mediņs.

Kā portālam "Delfi" norādīja Putna, tad Būvvaldes likums nosaka, kādas ēkas drīkst būvēt pašu spēkiem un kādām būvēm jāpiesaista sertificēti būvspeciālisti, kas būtu kā garantija publisku būvju drošībai. Ja būvvalde konstatē, ka būvniecības laikā likums netiek pilnībā ievērtos, tad tā var pieprasīt eksperta atzinumu, lai pārliecinātos, ka patvaļīgi veiktā būvniecība nebūs ar traģiskām sekām.

Šādu atzinumu būvvalde pieprasījusi par Bārbeles skolu "Saknes un spārni". Lai gan Mediņš preses konferencē žurnālistiem teica, ka skola ir izveidota izcili, kā arī ugunsdzēsēji esot norādījuši, ka "šī ir pirmā skola ar tik unikālu ugunsdzēsības sistēmu", ekspertīzes gaitā tikuši konstatēti pārkāpumi nesošo konstrukciju izbūvē, kas apdraudētu skolas audzēkņu drošību.

Putna skaidroja, ka būvvalde būvniecības procesu uzrauga, pamatojoties uz Latvijas valstī spēkā esošo būvniecības likumdošanu. Būvniecības procesa prioritāte ir būvju drošība, it sevišķi pēc tā dēvētās Zolitūdes traģēdijas, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Aģentūra LETA, atsaucoties uz Putnas teikto, vēsta, ka pati muižas ēka nodota ekspluatācijā, tāpēc tajā drīkst uzturēties, taču būvvalde vēl nav pieņēmusi atjaunošanas darbus, kuriem izsniegtas apliecinājuma kartes.

Latvijas Romas katoļu baznīcas Bīskapu konferences priekšsēdētājs Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, vaicāts, vai kopienas atrašanās ekspluatācijā nenodotā ēkā neapdraud cilvēku dzīvību un veselību un cik nopietni vērtējams šis aspekts, portālam "Delfi" atbildēja, sakot, ka šis jautājums ir attiecīgo institūciju kompetence.

Kā vēstīts Bruknas kopienas mājas lapā, ar ziedojumu palīdzību un pašu rokām no pamatiem līdz jumtam ir tapusi starpkonfesiju baznīca, kuras durvis ir atvērtas ikvienam dienas ritumā. "Ļaudis ceļ ne tikai fizisku ēku, bet rod spēku un ceļu atpakaļ pie sevis," rakstīts "brukna.lv".

Savukārt Bruknas muižas kompleksā ietilpst 19. gadsimta vidū celtā kungu māja, divas klētis un kūts. Ēkas pakāpeniski atgūst savu veidolu, un interjers iegūst jaunus risinājumus, savukārt parka stādījumus pēc renesanses dārzu parauga veido dārzeņu un ziedu dobes. Muiža ir iecienīta mākslinieku pulcēšanās vieta, kurā notiek gleznotāju un keramiķu plenēri un citi pasākumi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bruknas lieta Zolitūdes traģēdija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form