Mēģinās iedzīvināt bērnu apmaiņas programmu starp latviešu un krievu ģimenēm
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai gan sākotnēji iecere par „bērnu apmaiņas programmu” starp latviešu un krievu ģimenēm daudziem raisījusi smīnu, ieceres autors, Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) atzīst: vairākas latviešu ģimenes jau esot izrādījušas interesi uzņemt pie sevis krievvalodīgos bērnus, lai iepazīstinātu viņus ar savām tradīcijām un dzīves vidi, raksta „Neatkarīgā”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagaidām nav skaidrs nedz tas, kas šo programmu varētu administrēt, nedz kā tā tehniski notiktu, vēsta laikraksts. Judins joprojām aicina atsaukties latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kurus interesētu iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos.

Tikmēr jaunizveidotās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas loceklis Ingmārs Līdaka (ZZS) laikrakstam atzinis: integrācijas pasākumos labprāt iesaistās tie cittautieši, kuru attieksme pret valsti un tās pamatnāciju jau tā ir lojāla. Tikmēr tie cilvēki, kuriem tik tiešām būtu nepieciešama izpratnes veicināšana, esot kūtri un neieinteresēti.

„Jāšaubās, vai šī programma sasniegs integratīvus mērķus, jo radikāli noskaņoti latvieši vai krievvalodīgie diez vai tajā piedalīsies, bet pārējā sabiedrības daļa dzīvo saskanīgi arī šobrīd,” – tā Līdaka. „Ja bērnu apmaiņas programma tiks definēta kā politiķu aicinājums, tad atsaucība būs neliela. Taču, ja to pasniegs kā foršu ideju jauniešu kustībai, tad būs daudz ģimeņu, kas izlemtu pamēģināt kaut ko jaunu. Kādēļ lai Latgales bērni dažas nedēļas nevarētu paviesoties Dobelē, vai Zolitūdes mikrorajona jaunieši – Saldus skolā? Jāsaprot, ka latviskās vides glabātāji un nesēji galvenokārt meklējami mazpilsētās, uz kurieni būtu jādodas krievvalodīgajiem jauniešiem,” „Neatkarīgajai” paudis deputāts.

Saskaņas centra pārstāvis Sabiedrības saliedētības komisijā Vladimirs Reskājs piekritis, ka „iniciatīvai par latviskās vides iepazīšanu jānāk no pašiem cilvēkiem, nevis politiķiem. Ja kāda cittautiešu ģimene uzskata, ka tās bērniem papildus jāapgūst latviskās tradīcijas un kultūrvide, tad tā arī bez politiķu norādēm atradīs veidus, kā to izdarīt. Neredzu šķēršļus tam, lai ieinteresēti cilvēki ar saviem bērniem apmeklētu Brīvdabas muzeja pasākumus, svinētu Līgo, piedalītos Dziesmu svētkos. Zinu vairākas krievu ģimenes, kas to labprāt dara bez pamudināšanas.”

„Delfi”, atsaucoties uz „Latvijas Avīzi”, jau vēstīja, ka Judins šopavasar aicināja atsaukties tās latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kuri vēlas iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos. Deputāts uzskata, ka krievvalodīgo jauniešu īslaicīga dzīvošana latviešu ģimenēs "būtu labs praktisks solis pareizajā virzienā". Pēc Judina domām, referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai parādīja kardināli atšķirīgos viedokļus Latvijas sabiedrībā. Krievvalodīgajiem netika izskaidrots, ka, balsojot par krievu valodu, viņi vērsās pret Latvijas valsti.

 

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form