Paužot personīgo viedokli, Bērziņš sacīja, ka pilnībā aizstāv nepieciešamību pēc mierizlīguma, taču pauda šaubas, vai tā notiks. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pēc valdības sēdes kategoriski atteicās minēto jautājumu komentēt.
Savukārt satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs uz jautājumu vai mierizlīgums ir iespējams norādīja, ka par izlīgumu varēs lemt tad, kad valdībai "uz galda" tiks nolikts konkrēts projekts, kas ļaus izvērtēt visus plusus un mīnusus. Viņš gan pauda, ka nevar prognozēt kāda būs partiju reakcija.
Ministrs pieļāva, ka tad varētu sākt diskutēt arī par konfidencialitātes statusa noņemšanu šai lietai, bet pagaidām, kamēr vēl turpinās darbs, par izlīgumu runāt ir pāragri. Gorbunovs atzina, ka neskaidro jautājumu vairs nav palicis daudz.
Minēto jautājumu valdība skatīja arī iepriekš, bet galīgais lēmums par izlīguma slēgšanu tā arī netika pieņemts. Februāra sākumā, skatot minēto jautājumu, valdība nolēma starp abām "Lattelekom" prāvā iesaistītajām pusēm iepriekš panāktās vienošanās izvērtēt vairākās institūcijās.
Sarunas par mierizlīgumu tiesvedībā notiek jau ilgāku laiku, un amatpersonas ir paudušas, ka tas būtu labākais risinājums minētajā jautājumā, jo tiesāšanās prasa lielus līdzekļus.
"Tilts Communication" īpašnieka Somijas "Sonera" finansu direktors Kims Ignaciuss (Kim Ignatius) savukārt ir paziņojis, ka Somijas telekomunikāciju koncerna "Sonera" sarunām ar Latvijas valsti par iespējamu mierizlīgumu arbitrāžas lietā par "Lattelekom" monopola termiņa saīsināšanu vēl nav nekādu konkrētu rezultātu un tās turpinās.
Latvijas presē vairākkārt publicēti minējumi, ka mierizlīgums paredz "Sonera" pārdot papildu 5% "Lattelekom" un 5% LMT akciju, kā arī to, ka somu uzņēmums apņemsies ieguldīt lielas summas Latvijas telekomunikāciju tīkla ciparizācijas pabeigšanā. Minējumos apgalvots, ka šīs 5% daļas "Sonera" varētu pirkt, par katru maksājot 20 līdz 25 miljonus ASV dolāru, bet ciparizācijas pabeigšanā solot investēt 70 līdz 80 miljonus latu.
Prāva starp "Lattelekom" līdzīpašniekiem sākās, jo valsts apņēmās par desmit gadiem - līdz 2003.gadam - saīsināt "Lattelekom" monopoldarbības termiņu, lai izpildītu Pasaules tirdzniecības organizācijas prasības, iepriekš gan nepanākot vienošanos par kompensāciju ar otru uzņēmuma īpašnieku TC. Latvija savukārt TC pārmet solīto modernizācijas pasākumu īstenošanas kavēšanu.
Pašlaik valstij pieder 51% "Lattelekom" kapitāla daļu, bet TC - 49%. Nesen iegādājoties Pasaules bankas Starptautiskajai finansu korporācijai piederošās TC akcijas, par konsorcija vienīgo īpašnieku kļuva "Sonera".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
