Militārajā jomā jebkura dzirkstele var aizdegt nenodzēšamu lāpu, brīdina Vešņakovs
Foto: LETA

Latvijas pierobežā manītās militārās lidmašīnas un kuģi nekādu apdraudējumu nerada, bet NATO nostiprināšanās Baltijā piespiež Krieviju atbildēt, intervijā portālam "Rus.delfi.lv" apgalvo Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

To viņš skaidrojis arī aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS): "Mēs izrunājām visas neskaidrības. Militārajā jomā tās ir īpaši bīstamas: jebkura dzirkstele var aizdedzināt tādu lāpu, ka nenodzēsīsi."

Tikšanās notikusi pēc Vešņakova iniciatīvas, sākotnēji Vējonis centies no tās izvairīties, tomēr saruna notikusi. Saskaņā ar vēstnieka apgalvoto ministrs atzinis, ka robežas nevienu reizi nav pārkāptas. Vešņakova ieskaitā gan netaisnīgi esot bijuši arī Latvijas armijas paziņojumi par krievu lidmašīnu pārtveršanu virs Baltijas. "Viņi lidoja maršrutā uz Kaļiņingradu un atpakaļ, bet NATO lidotāji viņus tikai pavadīja," viņš skaidro.

Vešņakovs gan atzīst, ka Vējoni uztraucis tas, ka krievu lidmašīnas lido ar izslēgtiem raidītājiem. "Es paskaidroju, ka tas nav pretrunā starptautiskajām saistībām, un arī NATO lidmašīnas ne vienmēr tos ieslēdz."

Kopš šīs tikšanās Latvijas armijas sniegtā informācija par fiksētajām lidmašīnām vēstnieka ieskatā uzlabojusies.

Lai gan ar pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) Vešņakovs nav ticies, jo viņa publiski paziņojusi, ka šāda tikšanās nenotiks. "Es gan toreiz arī neposos uz tikšanos - nebija, ko apspriest. Savukārt ar viņas priekšgājēju Solvitu Āboltiņu (V) mēs tikāmies un guvām abpusēju labumu: gan tad, kad viņa bija spīkere, gan tagad. Starp citu arī tajā dienā, kad Mūrniece izplatīja savu paziņojumu."

Nepareiza Krievijas nostājas un rīcības interpretācija bijusi arī gadījumā, kad šīs valsts vēstnieks Dānijā Mihails Vaņins sacīja, ka Dānijas pievienošanās pretraķešu aizsardzības sistēmai padarītu tās kuģus par Krievijas atomraķešu mērķiem.

Vešņakovs sava kolēģa paziņojumu neuzskata par draudiem, bet gan loģisku secinājumu. "Jūs radāt pretraķešu aizsardzības sistēmu - pret ko? Pret naidīgām valstīm. It kā potenciāls ienaidnieks bija Irāna, tomēr "sešinieka" pārrunu rezultātā šī valsts apņēmās pildīt saistības attiecībā uz kodolieroču programmu. Tātad te apdraudējuma nav. Tomēr pretraķešu aizsardzības uzstādīšana Dānijā un citās valstīs turpinās. Tātad tā ir mērķēta uz Krieviju."

"Tomēr mūsu kodolpotenciālam ir aizsardzības mērķis. Ja jūs uzstādāt pretraķešu aizsardzības sistēmu, lai mēs nevarētu atbildēt pret hipotētisku citas puses uzbrukumu, tad visi objekti automātiski kļūst par mūsu mērķiem," skaidro vēstnieks.

Viņš atgādina, ka augustā arī iebildis pret NATO bāzes izveides plāniem Liepājā. "Tad NATO bāze parādīties uz mūsu mājas sliekšņa, tātad mēs iesaistītos jaunā bruņošanās sacensībā." Šādā gadījumā Krievijai nekas cits neatlikšot kā atbildēt.

Pilnu intervijas tekstu iespējams lasīt šeit.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aleksandrs Vešņakovs Krievija NATO
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form