Minimālo algu turpmāk noteiks pēc ekonomiskās situācijas valstī

Noteikumi paredz, ka katru gadu tiks izvērtēta ekonomiskā situācija valstī un noteikts minimālās mēneša darba algas apmērs ar precizitāti līdz latam, analizējot Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā - iekšzemes kopprodukts (IKP), IKP pieaugums salīdzināmās cenās un faktiskās cenās, nodarbināto iedzīvotāju skaits, reģistrētais bezdarba līmenis, produktivitātes pieaugums, strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pieaugums, tajā skaitā mēneša vidējā bruto darba samaksa apstrādes rūpniecībā un tās pieaugums, patēriņa cenu indekss.

Tāpat aplēsēs ņems vērā Igaunijas un Lietuvas minimālās mēneša darba algas izmaiņas un nodokļu sistēmas plānotās izmaiņas, t.i., ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma plānotās izmaiņas nākošajā gadā.

Ja ekonomiskās krīzes situācijā prognoze liecinās, ka nākošajā gadā vismaz par 5% samazināsies strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa, minimālā mēneša darba alga nākošajā gadā tiks saglabāta iepriekšējā apmērā vai samazināta tādā apmērā, kas būtu samērīgs attiecībā pret valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu samazināšanu, kā arī pret valsts budžeta deficīta samazināšanu.

Minimālo algu pārskatīs reizi gadā, saskaņojot ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. Minimālās algas apmēru noteiks valsts budžeta projekta izstrādes gaitā, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par minimālās algas konkrēto apmēru nākošajā kalendārajā gadā un tā ieviešanas datumu.

Pārskatot minimālo algu, pārskatīs arī no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot vai samazinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas vai samazināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī, paredz noteikumi.

Noteikumi arī paredz, ka likumprojektā par valsts budžetu nākošam gadam paredz minimālās algas paaugstināšanai nepieciešamo papildu finansējumu vai paredz finansējuma samazinājumu saistībā ar minimālās mēneša darba algas samazināšanu nākošajā periodā.

Jau vēstīts, ka iepriekš Labklājības ministrija (LM) piedāvāja trīs iespējamos minimālās mēnešalgas noteikšanas variantus. Pirmais, ko atbalstīja arī valdība, paredz minimālo mēnešalgu vērtēt pēc ekonomiskās situācijas valstī un citiem rādītājiem. Otrais variants paredzēja, ka minimālo algu nosaka atbilstoši darba ražīguma izmaiņām kalendārajā gadā pirms gada, kurā apstiprina jauno minimālās algas apmēru, savukārt trešais variants paredzēja, ka no nākamā gada minimālo algu nosaka un paaugstināta tā, lai piecu gadu pārejas periodā tās neto apmērs sasniegtu 100% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās iztikas minimuma patēriņa groza vidējās gada vērtības.

LM lēš, ka, ieviešot pirmo variantu, minimālā mēnešalga 2012.gadā provizoriski varētu būt 206 lati, 2013.gadā - 212 lati, bet 2014.gadā - 218 lati. Pašlaik minimālā alga ir 200 lati.