Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža ir neizpratnē par informāciju saistībā ar iespējamo neuzticības izteikšanu. Viņa uzsver, ka šāda rīcība nav konstruktīva un traucē pilnvērtīgi turpināt valstiski atbildīgo darbu pie Latvijai nozīmīgo jomu pilnveides, portālu "Delfi" informēja ministres padomniece Agnese Korbe.
Ministre akcentē, ka kopš stāšanās amatā pagājušā gada aprīlī, "izdarītas daudz būtiskus lietas un ka paveiktais liecina par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošo nozaru ilgtermiņa attīstību".

Vienlaikus ministre piebilst, ka iesāktie darbi ir jāturpina. Rivža norāda, ka šajā gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, visām IZM pārziņā esošajām jomām – izglītībai, zinātnei, valsts valodai un sportam panākts vēl nebijis valsts budžeta līdzekļu pieaugums.

Mērķdotācijas pašvaldībām visu pedagogu atalgojumam un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzēti 227,21 miljoni latu, kas ir par aptuveni 50 miljoniem latu vairāk, nekā 2006.gadā; zinātnei papildus 17,5 miljoni latu (kopā 32,37 miljoni latu); augstākajai izglītībai papildus – 5,4 miljoni latu (kopā 67,57miljoni latu); profesionālajai izglītībai papildus – 4,2 miljoni latu (kopā 47,67 miljoni latu); sportam papildus – 6,1 miljons latu (kopā 23,36 miljoni); valsts valodai papildus – 800 000 latu (kopā 1,51 miljons) .

Izprotot pedagogu atalgojuma jautājumu un to, ka šīs problēmas krājušās pēdējo 15 gadu laikā, ministre norāda, ka kopš savas stāšanās amatā, darījusi visu, lai nodrošinātu skolotāju algas palielinājumu, izglītības procesa pilnveidi un mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu.

Piemēram, no 2006.gada 1.septembra pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē panākts vēl nebijis pedagogu atalgojuma palielinājums – 70 lati par vienu likmi, kopā veidojot 234 latus.

Pedagogu atalgojuma no 2007.gada 1.septembra maksimālā samaksa, strādājot 30 stundas nedēļā (21 kontaktstunda, divas konsultācijas, viena darbu labošana, audzināmā klase un klasē bērns ar speciālām vajadzībām) ir apmēram 500 lati.

Komentējot pašreizējo situāciju, izglītības un zinātnes ministre Rivža vēlreiz akcentē: "Mēs jau sadarbojamies un esam gatavi sadarboties ar jebkuru konstruktīvu partneri, taču šo sadarbību nav iespējams veidot uz konfrontācijas pamata. Nepieciešams dialogs, jo tikai tā iespējams panākt saprātīgus kompromisus un virzīties uz priekšu."

Jau ziņots, ka Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija ceturtdien prezidijā iesniegusi lūgumu 4.jūlijā sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, lai izteiktu neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit