Ministrijas cīnīsies ar ņirgāšanos Latvijas skolās  (92)

Jau šobrīd skolām un to dibinātājiem ir jānodrošina droša izglītības vide, kā arī jāsamazina vardarbības, tai skaitā ņirgāšanās, izplatība, norāda VM.

Latvijā ņirgāšanās izplatības rādītāji turpina paaugstināties.

Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas OECD PISA pētījumā 2018. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs tika secināts, ka Latvijā 35 % skolēnu 15 gadu vecumā ir piedzīvojuši ņirgāšanās situācijas, kas ierindoja Latviju pirmajā vietā citu Eiropas valstu vidū.

Taču prevencijas un novēršanas joma attiecībā uz mobinga novēršanu ir sadrumstalota un bez vienota rīcības plāna, metodoloģijas vai rekomendācijām, kas ilgtermiņā nodrošinātu visaptverošu problēmsituācijas risināšanu un uzlabošanos.

VM uzsver, ka būtiska loma ņirgāšanās izplatības mazināšanai ir vienotai un koordinētai rīcībai visos līmeņos, prevencijas pasākumiem, iesaistīto pušu rīcības ceļiem un savstarpējai sadarbībai starp iestādēm.

Vadlīnijas plānotas kā metodoloģisks atbalsta materiāls skolu vadībai, pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī pašvaldību atbalsta institūciju un citu atbildīgo iestāžu darbiniekiem sistēmiskas pieejas nodrošināšanai ņirgāšanās izplatības un seku mazināšanai, aptverot esošās situācijas un vajadzību novērtēšanu izglītības iestādē, ņirgāšanās mazināšanas iespējamo risinājumu plānošanu un skaidru rīcības shēmu ieviešanu, kā arī risinājumu efektivitātes novērtēšanu.

Šobrīd plānots, ka sākot no 2025. gada un turpmāk ik pēc trīs gadiem šo pasākumu īstenošanai papildus nepieciešami nedaudz vairāk kā 222 000 eiro valsts budžeta finansējuma – ņirgāšanās prevencijas ilgtspējas nodrošināšanai, skaidro VM.

Rekomendācijas skolēnu vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un citiem ņirgāšanās prevencijā iesaistītajiem sniegs ieskatu un vēlamo rīcību ņirgāšanās situāciju novēršanai vēl pirms tāda izveidojusies, palīdzēs atpazīt ņirgāšanās gadījumus un veikt tūlītēju risinājuma meklēšanu.

Šāds piedāvātais risinājums spētu viest izmaiņas sabiedrības uzskatos par ņirgāšanās atstātajām sekām uz bērnu un jauniešu veselību un nodrošinās vienotu pieeju ņirgāšanās novēršanai izglītības iestādēs, paredzot savstarpēju sadarbību visos līmeņos.

Konceptuālajā ziņojumā sniegti trīs ņirgāšanās izplatības mazināšanas nacionāla līmeņa risinājuma veidi, tomēr par vēlamu tiek uzskatīts rīcības variants, kas paredz ņirgāšanās izplatības mazināšanas vadlīnijas ieviest kā obligātu metodoloģiju izglītības vidē, vienlaikus piesaistot gan Eiropas Sociālā fonda projekta finansējumu, gan valsts budžeta finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem un veicot grozījumus normatīvajos aktos.

Vadlīnijas un rekomendācijas plānots izstrādāt no VM Eiropas Savienības fondu projektu līdzekļiem, piesaistot attiecīgo jomu speciālistus, attīstot sadarbību starp iestādēm, iesaistot pašvaldības un arī nevalstiskās organizācijas.

Tāpat no ES fondu projekta līdzekļiem plānots nodrošināt mācības un profesionālās kompetences pilnveidi izglītības iestāžu dibinātāju un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī pedagogiem un atbalsta personālam, kas veicinātu veiksmīgāku metodoloģijas ieviešanu un atbalstu vardarbības, tai skaitā ņirgāšanās, prevencijā.

Vienota valsts mēroga pieeja spētu nodrošināt ņirgāšanās izplatības mazināšanos ilgtermiņā un veicinātu bērnu un jauniešu sekmes un sasniegumus, pozitīvu uzvedību, mazināts risks saskarties ar psihiskās veselības problēmām nākotnē, kā arī citi būtiski uzlabojumi.

Ar pilnu konceptuālo ziņojumu iespējams iepazīties šeit.