Šonakt 66.mūža gadā miris ievērojamais latviešu kinorežisors Ansis Epners, informēja Latvijas Nacionālajā kinematogrāfijas centrā. Epners dzimis 1937.gada 26.oktobrī Rīgā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē, tēvs miris izsūtījumā Noriļskā.

Epners 1957.gadā beidza Mazsalacas vidusskolu, 1962.gadā - Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1971.gadā - Augstākos režisoru kursus Maskavā, 1997.gadā ieguva mākslas zinātņu maģistra grādu.

Epners no 1962. līdz 1968.gadam strādāja par redaktoru Latvijas Televīzijā, no 1969. līdz 1991.gadam - par režisoru Rīgas kinostudijā, 1991.gadā Epners nodibināja un vadīja kino un video studiju "Ave". Kopš 1993.gada Epners strādāja par pasniedzēju Latvijas Kultūras akadēmijā, vadīja kinorežisoru specialitātes kursu.

Viena no galvenajām tēmām kinorežisora Epnera daiļradē bija sports un cilvēki sportā. Šai tēmai veltītas viņa filmas "Atzīšanās" (1973), "Vīru spēle" (1974), "Vienība" (1975), "Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" (1980), "Krustsolis" (1981), "Aiziet!" (1984), "Labās gribas spēles" (1986), "Olimpiskais strops" (1989), "Skrejošais Orfejs" (1990), "An - moks" (1991), "Līdz Albertvilai 0,02 sekundes" (1992), "Klusā nedēļa ar Tālu", ""Irbe: Cilvēks un maska" (1996).

Epners ir arī tēlaini un vērienīgi portretējis radošas personības: "Brāļi Kaudzītes" (1976), "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds", "Sergejs Eizenšteins. Post scriptum" (1978), "Emīls Dārziņš" (1980), "Virsdiriģenti" (1985), "Vārti" - par tēlnieku Kārli Zāli (1988), "Spēles ar akmeņiem" - par tēlnieku Ojāru Feldbergu (1998).

Ar filozofisku vispārinājumu kultūras parādības atklātas Epnera filmās "Lielvārdes josta" (1980), "Monumente" (1984), "Rēriha miera karogs" (1986).

Epners ir uzņēmis arī filmu "Četri meklē miljonu" - par problēmām kopsaimniecību vadīšanā 70.gados, "Latvija - manas mājas" (1983), "Es esmu latvietis"(1990), "Ūdenszīme" (1974), "Asinsaina" (1983), "Vēstules sievietei" (1984), "Disidents" (1989), "Esmu dzimis Rīgā" (1996) un vairākas citas.

Epnera filmas vienmēr ir izcēlušās ar ekspresīvu, bagātu kino valodu un dinamiski asociatīvu montāžu.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus