Epners no 1962. līdz 1968.gadam strādāja par redaktoru Latvijas Televīzijā, no 1969. līdz 1991.gadam - par režisoru Rīgas kinostudijā, 1991.gadā Epners nodibināja un vadīja kino un video studiju "Ave". Kopš 1993.gada Epners strādāja par pasniedzēju Latvijas Kultūras akadēmijā, vadīja kinorežisoru specialitātes kursu.
Viena no galvenajām tēmām kinorežisora Epnera daiļradē bija sports un cilvēki sportā. Šai tēmai veltītas viņa filmas "Atzīšanās" (1973), "Vīru spēle" (1974), "Vienība" (1975), "Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" (1980), "Krustsolis" (1981), "Aiziet!" (1984), "Labās gribas spēles" (1986), "Olimpiskais strops" (1989), "Skrejošais Orfejs" (1990), "An - moks" (1991), "Līdz Albertvilai 0,02 sekundes" (1992), "Klusā nedēļa ar Tālu", ""Irbe: Cilvēks un maska" (1996).
Epners ir arī tēlaini un vērienīgi portretējis radošas personības: "Brāļi Kaudzītes" (1976), "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds", "Sergejs Eizenšteins. Post scriptum" (1978), "Emīls Dārziņš" (1980), "Virsdiriģenti" (1985), "Vārti" - par tēlnieku Kārli Zāli (1988), "Spēles ar akmeņiem" - par tēlnieku Ojāru Feldbergu (1998).
Ar filozofisku vispārinājumu kultūras parādības atklātas Epnera filmās "Lielvārdes josta" (1980), "Monumente" (1984), "Rēriha miera karogs" (1986).
Epners ir uzņēmis arī filmu "Četri meklē miljonu" - par problēmām kopsaimniecību vadīšanā 70.gados, "Latvija - manas mājas" (1983), "Es esmu latvietis"(1990), "Ūdenszīme" (1974), "Asinsaina" (1983), "Vēstules sievietei" (1984), "Disidents" (1989), "Esmu dzimis Rīgā" (1996) un vairākas citas.
Epnera filmas vienmēr ir izcēlušās ar ekspresīvu, bagātu kino valodu un dinamiski asociatīvu montāžu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
