Laķis dzimis 1952.gadā Rīgā. Beidzis Rīgas 3.vidusskolu (1971.), pēc tam Latvijas Universitāti (1976.). Strādājis LU (1976.-1990.) lektora, docenta, katedras vadītāja statusā. Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs (1990. - 1993.). Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (kopš 1991. gada), profesors (kopš 1992. gada).
Filozofijas zinātņu kandidāta disertācija "Dabaszinātņu teorijas prognostiskā funkcija" aizstāvēta Ļeņingradas Valsts universitātē (1982.); pēc nostrifikācijas Latvijas Republikas Zinātnes Padomē (1992.gadā) saņemts filozofijas doktora grāds. 1998.gadā ar darbu "Laiks un cilvēka pasaule" (analizēti H.Heses, M.Bulgakova un V.Folknera literārie darbi) aizstāvēts habilitētā mākslas doktora grādu.
Tajā pašā gadā Laķis tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Laķis publicējis piecas monogrāfijas, apmēram 65 zinātniskus rakstus, vairāk nekā 50 publicistisku rakstu un 30 literāri filozofisku eseju. Starptautiskās konferencēs nolasīts 30 referātu. Ir lasīti lekciju kursi filozofijā, loģikā, socioloģijā ne tikai Latvijas Kultūras akadēmijā, bet arī citās Latvijas augstskolās.
Laķis lasījis lekciju kursi filozofijā, loģikā, socioloģijā ne tikai Latvijas Kultūras akadēmijā, bet arī citās Latvijas augstskolās.
Par lielāko veiksmi akadēmiskajā darbā Laķis uzskatīja pēdējos gadus Kultūras akadēmijā - savstarpējas izpratnes brīžus sadarbībā ar bakalaura un maģistra darbu autoriem šo darbu vadīšanas laikā, kā arī pētnieciskās aktivitātes kopā ar kolēģiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
