Mūrniece rosina atņemt uzplečus IeM dienestu 'grāmatvežiem'

Viens no uzdevumiem, par kuriem ministre izšķīrās, balstoties uz Iekšlietu ministrijas darba grupas izstrādātajiem un arodbiedrību atbalstītajiem priekšlikumiem, paredz dienestiem ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.jūlijam atteikties no speciālajām dienesta pakāpēm tām amatpersonām, kuras dienestos veic atbalsta funkcijas.

Speciālās dienesta pakāpes netiks saglabātas, piemēram, personāla, lietvedības, finanšu, nodrošinājuma, juridisko nodaļu, starptautiskās sadarbības, informācijas tehnoloģiju, sabiedrisko attiecību un telekomunikāciju darbiniekiem. Kopumā šīs izmaiņas varētu skart 787 personas. Vienlaikus dienesta vadītājiem būs tiesības noteikt atsevišķus izņēmumus, kam dienesta pakāpes tiek saglabātas.

Ilgtermiņā atalgojuma sistēmā plānotās izmaiņas varētu dot 3,4 miljonu latu ietaupījumu.

"Lai mēs varētu motivēt darbiniekus ar konkurētspējīgu atalgojumu un mūsu dienestos strādātu patiešām labākie policisti, ugunsdzēsēji un robežsargi, esam spēruši nozīmīgu soli darba samaksas sistēmas sakārtošanā. Ir svarīgi, ka turpmāk atalgojums tiks noteikts atbilstoši veicamajām funkcijām, kā arī veicot darbinieku individuālu novērtēšanu, nevis algu nosakot tikai atbilstoši amatiem, kā tas bijis līdz šim," norāda Mūrniece.

Savukārt darba grupas vadītājs, IeM Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs norāda, ka sagatavotie priekšlikumi atbilst strukturālo reformu garam, jo tiek sakārtoti tiešo un atbalsta funkciju amati, nodrošinot sociālo taisnīgumu un sociālā budžeta stabilitāti ilgtermiņā.

Nolemts maksimāli visas piemaksas integrēt mēnešalgā, ja amatpersonas amata pienākumu izpilde pastāvīgi saistīta ar īpašu risku un dienesta specifiku. Tiks arī veidota jauna amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm novērtēšanas sistēma, ņemot vērā katra cilvēka individuālo novērtējumu.

VP, VRS un VUGD līdz šā gada 1.septembrim ir jāiesniedz Iekšlietu ministrijā apstiprinātus plānus, kā notiks pakāpeniska pāreja uz amatu pārveidošanu. Dienestiem arī uzdots izvērtēt esošo atbalsta funkciju veicēju apmēru un veicamo pienākumu apjomu un līdz 2011.gada 1.oktobrim sagatavot informāciju par atbalsta funkciju veicēju optimizēšanas iespējām.

Savukārt Valsts policijas (VP) struktūras un veicamo funkciju izvērtēšanas darba grupa konstatējusi, ka ievērojamus resursus patērē policijai uzliktie uzdevumi, kas nav tās tiešās funkcijas un pienākumi. Darba grupa uzskata, ka, atsakoties no Valsts policijai neraksturīgu funkciju veikšanas, būtu iespējams koncentrēt šos resursus policijas pamatuzdevumiem, liekot uzsvaru uz policijas klātbūtnes un pieejamības sabiedrībai nodrošināšanu.

Izvērtēšanā īpaša uzmanība veltīta atbalsta funkcijām un izsvērta iespēja par atbalsta funkcijas veicošo amatpersonu pāriešanu darba attiecībās. Tāpat darba grupa iesaka atsevišķus uzdevumus pildīt ārpakalpojuma formā, piemēram, tulkošana, saimnieciskie darbi, kas ilgtermiņā ļautu ietaupīt resursus.

Darba grupa rosina novērst funkciju dublēšanos un noteikt skaidru uzdevumu sadali starp VP centrālajām struktūrvienībām un VP reģionu pārvaldēm, izvērtējot iespēju gan uzdevumus, gan resursus iespēju robežās maksimāli koncentrēt reģionu un iecirkņu līmenī. Darba grupa uzskata, ka tādējādi attiecībā uz reģionu pārvaldēm tiks risināts jautājums par cilvēkresursu pārdali un optimālu izmantošanu, nevis samazināšanu.

Tāpat tiek vērtēta iespēja centrālajā līmenī atstāt galvenokārt stratēģisko plānošanu un vadību, metodisko darbu, starptautisko sadarbību un tās funkcijas, kuru nodošana reģioniem nav lietderīga.

"Darba grupas ieskatā viens no ilgtermiņa obligātajiem pasākumiem ir dokumentu pārvaldības sistēmas optimizēšana un lietvedības jautājumu sakārtošana," norāda VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniece Aija Kalnāja.

Tuvākās nedēļas laikā tiks organizēta tikšanās ar VP reģionu pārvalžu vadību, lai vienotos par strukturālām izmaiņām un turpmākām darba metodēm.

Jau ziņots, ka par speciālo dienesta pakāpju atņemšanu atbalsta funkciju veicējiem Iekšlietu ministrijā ik pa laikam spriež jau aptuveni desmit gadus. Piemēram, 2003.gadā šādu ierosinājumu paudis toreizējais ministrs Māris Gulbis.