Foto: DELFI
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) Saeimas frakcija vērsusies pie Valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt likumu par kompensāciju Latvijas ebreju kopienai par neatgūtajiem īpašumiem, informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Saeimā pieņemtais likums "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai" nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

"Šim likumam nav nekādas saistības ar taisnīgumu vai labo gribu, jo tas vēstī, ka vienas tautas ciešanas ir vērtējamas augstāk nekā citu tautu, arī latviešu, ciešanas," uzsver NA vadītājs Raivis Dzintars.

"Vēl vairāk - ar šo kompensāciju Latvija uzņemas atbildību par divu noziedzīgu režīmu pastrādātajiem noziegumiem, un tas nav pieļaujams," akcentē partijas līderis.

Vēstulē prezidentam partija norāda, ka pēc neatkarības atgūšanas kā privātpersonām, tā arī sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām vairāku gadu garumā bija iespēja pieteikt savas tiesības īpašumu atgūšanai, un denacionalizācija ir noslēgusies pirms vairākiem gadiem. Ņemot vērā, ka valsts nodrošināja tiesisku iespēju noteiktā laika posmā atjaunot īpašuma tiesības, pašlaik neesot pamata no valsts budžeta izmaksāt kompensāciju.

Partijas ieskatā, nav atbalstāma īpašuma tiesību atjaunošanas procesa pārskatīšana. Ja likums stāsies spēkā, tas kalpos kā precedents tam, ka īpašuma tiesību atjaunošanas process joprojām ir pārskatāms - tad arī citas sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un nacionālās kopienas varētu vērsties ar līdzīgām prasībām, skaidro NA.

Tāpat Nacionālā apvienība norāda, ka Latvijas valsts nevar nest atbildību par tās teritorijā notikušo holokaustu un zaudējumiem, ko ebreju kopienai radījusi nacistiskā un komunistiskā režīma prettiesiskā darbība Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupāciju laikā. Partijas skatījumā nav pieļaujams, ka, izmaksājot Latvijas ebreju kopienai kompensāciju, Latvija faktiski uzņemtos atbildību par citu režīmu nodarīto.

"Visbeidzot - likums atzīst, ka no nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības pastrādātajiem noziegumiem Latvijas teritorijā cietusi tikai viena kopiena," teikts partijas paziņojumā, kurā atzīmēts, ka no abiem režīmiem cietušas arī citas kopienas, tostarp latvieši, igauņi, lietuvieši, poļi, romi un baltkrievi. Latvijas Satversmē ir nostiprināts vienlīdzības princips, kas nozīmē, ka nākotnē būtu jānovērš vēsturiski netaisnīgās sekas arī citām Latvijas kopienām, uzver NA.

Vēstulē Nacionālā apvienība norāda, ka neatbalsta pieņemto likumprojektu un aicina valsts prezidentu Egilu Levitu to neizsludināt. Kā nosaka Satversme, valsts prezidents desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Kā ziņots, ebreju kopienai izmaksājamos līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Piešķirtos finanšu līdzekļus varēs izlietot arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Likuma mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts anotācijā.

Noteikts, ka likumā noteiktais atlīdzinājums ir galīgs un izbeidz jebkādas Latvijas ebreju kopienas prasījuma tiesības attiecībā uz īpašuma tiesību atjaunošanas procesā neatgūto nekustamo īpašumu.

Atlīdzinājumu izmaksās nodibinājumam "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds" un no valsts budžeta piešķirtie finanšu līdzekļi glabāsies Valsts kasē. Likumā fondam noteikti vairāki pienākumi, tajā skaitā par atskaites sniegšanu par līdzekļu izmantošanu. Tāpat fondam būs jānodrošina savas darbības pilnīgs atklātums.

Tiks veikts arī ikgadējs piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumības un atbilstības audits.

Likuma izstrādātāji atzīmējuši, ka tajā atspoguļots fakts, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā nacistiskā režīma īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Pieņemtā likuma anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!