NA piedāvā NAP paredzēt jaunattīstības centru izveidi  (12)

Izvērtējot Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020. gadam piedāvāto redakciju, Nacionālā Apvienība rosina to papildināt, lai veicinātu teritoriālās attīstības fokusēšanu uz nelabvēlīgo atšķirību mazināšanu gan starp reģioniem, gan pašu reģionu ietvaros, teikts apvienības paziņojuma medijiem.

NA skaidro, ka konkurētspējīgas un pievilcīgas būs tās teritorijas, kas piedāvās kvalitatīvu un pievilcīgu dzīves vidi, kā arī plašu pieejamo publisko pakalpojumu klāstu un transporta infrastruktūru. Taču šobrīd Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ir nepietiekami novērtēts un tāpēc ne visai efektīvi izmantots.

Pašreizējā NAP redakcijā par attīstības centriem tiek atzītas lielākās Latvijas pilsētas un konceptuāli pieņemts, ka līdz attīstības centram var būt līdz pat 100 kilometru liels attālums. Rezultātā vairākās Latvijas vietās, piemēram, Ziemeļvidzemē, Vidzemes augstienē u.c. attīstības centri ir pārāk lielā attālumā, lai attīstība saglabātos visā teritorijā, norāda NA.

Par šo koncepciju satraukumu ir pauduši daudzu novadu iedzīvotāji un pašvaldību vadītāji. Tādēļ Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava ir izstrādājis priekšlikumus par jaunattīstības centru veidošanu.

Dombrava piedāvā veidot attīstības centrus, kuru darbības rādiuss būtu 30 kilometru robežās līdz tuvākajiem reģiona nozīmes attīstības vai citam lielākam jaunattīstības centram. Šiem centriem jākļūst par vilcējspēku investīciju piesaistē uzņēmumiem, radot jaunas darbavietas un vairojot ekonomisko aktivitāti blakus teritorijās. Par jaunattīstības centru var kļūt pilsēta vai ciemats, kurā dzīvo vismaz 1000 iedzīvotāji un kas atrodas vairāk kā 30 kilometru attālumā no lielāka attīstības centra vai apdzīvotajā vietā atrodas osta.

Jaunattīstības centri varētu būt Aglona, Aizpute, Aknīste, Aloja, Auce, Dagda, Engure, Ērgļi, Jaunpiebalga, Kandava, Kārsava, Lubāna, Madliena, Mālpils, Mērsrags, Nereta, Pāvilosta, Priekule, Roja, Rūjiena, Salacgrīva, Saulkrasti, Skrunda, Vecumnieki, Viesīte, Viļāni.

Dombrava uzskata, ka valsts atbalsts un privātā sektora aktivitāte attiecīgajā pilsētā piesaistīs iedzīvotājus un tādējādi veicinās attiecīgās vietas attīstību. "Līdz ar to pastāv iespēja, ka vairāku gadu laikā šādi jaunattīstības centri var izveidoties par reģiona nozīmes attīstības centriem un tā rezultātā veidosies sabalansētāka valsts attīstība," pauž deputāts.

Jau ziņots, ka valdība oktobra nogalē pēc ilgām debatēm konceptuāli atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātā NAP 2014.-2020.gadam galīgo redakciju, taču ministrijas vēl dokumentu precizēja pirms iesniegšanas Saeimā tālākai vērtēšanai. Lai gan valdība uzteica PKC par lielo darbu NAP izstrādē, tomēr atsevišķi ministri kritizēja centru par NAP noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, gan arī par neskaidrībām saistībā ar finansējuma avotiem un apjomiem, kā arī atsevišķu pasākumu neesamību. Piemēram, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē atzīmēja, ka Ekonomikas ministrijas plānos ir atsevišķi enerģētikas projekti, kas NAP neparādās.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš toreiz izteica iebildes par dokumenta saturu. "Strādāts ir daudz, bet nonākuši pie tā, ka trīs prioritātes nestrādā kā labs filtrs. Esam nonākuši pie 12 rīcības virzieniem, kam ir mazs sakars ar vadmotīvu. Jautājums ir par to – vai visam pietiek naudas un vai ir skaidrs fokuss un virzība," teica LTRK vadītājs.

NAP ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, kas nosaka nozaru politikas un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. NAP kalpos par pamatu ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanai.

NAP2020 vadmotīvs ir "Ekonomikas izrāviens", un tā sasniegšanai ir izvirzītās trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas.