Foto: Saeimas administrācija
Nacionālā apvienība (NA) koalīcijas Sadarbības padomē ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem vairākos likumos, kas Saeimas deputātiem noteiktu bargāku atbildību par Saeimas deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpšanu – mandāta atņemšanu, informēja apvienība.

NA uzskata, ka pastāvošā neadekvātā Saeimas deputātu sodīšanas kārtība vairo sabiedrības neuzticību Saeimai kā augstākajai likumdošanas institūcijai valstī. NA atgādina, ka šo jautājumu aktualizēja Nikolaja Kabanova (SC) parakstīšanās par krievu valodu kā otru valsts valodu, tādējādi rupji pārkāpjot deputāta zvērestā ietverto apņemšanos stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu. Viņš kā sodu par to no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas saņēma vien rakstveida brīdinājumu ("bargākais" šobrīd iespējamais sods),

Ņemot vērā to, ka pilsoniskās līdzdalības platformā "ManaBalss.lv" rekordīsā laikā ir savākti jau gandrīz 13 tūkstoši parakstu par to, lai zvēresta laušanas gadījumā Saeimas deputāts zaudētu mandātu un arī turpmāk nevarētu kandidēt uz Saeimas deputāta amatu, NA ir sagatavojusi likumprojektus – grozījumus Saeimas kārtības rullī, Satversmes tiesas likumā un Saeimas vēlēšanu likumā, kuriem vajadzētu noregulēt šādas situācijas. NA iniciatīvas atbalstam nepieciešama koalīcijas partneru vienošanās, vai piedāvātais risinājums konceptuāli ir atbalstāms.

NA sagatavotie grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz: ja ir radušās šaubas par to, vai kāds Saeimas deputāts nav apzināti un būtiski pārkāpis svinīgajā solījumā pausto apņemšanos, 20 Saeimas deputāti ir tiesīgi iesniegt lēmuma projektu par attiecīgas pārkāpuma lietas ierosināšanu. Pēc izskatīšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Saeima ar visu Saeimas locekļu balsu vairākumu lemtu, vai iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, kas pieņemtu galīgo lēmumu.

Savukārt sagatavotie grozījumi Satversmes tiesas likumā paredz to, ka Satversmes tiesai tiek paplašinātas funkcijas, tās kompetencē nododot šāda veida lietu izskatīšanu. NA ieskatā Satversmes tiesa ir atbilstošākā institūcija, kura varētu izvērtēt deputāta faktiskās rīcības atbilstību Satversmes 18. pantam, novērtējot, vai pārkāpums ir bijis apzināts un pietiekami būtisks, lai atņemtu deputāta mandātu.

Sagatavotie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz to, ka Saeimas vēlēšanās nevarētu kandidēt personas, kuras ar Satversmes tiesas spriedumu izslēgtas no Saeimas sastāva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!