Vispārējo dziesmu un deju svētku mākslinieciskā puse ir labi sagatavota, koncerti būs jaunumiem bagāti, otrdien žurnālistiem pastāstīja dziesmu svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Juris Karlsons.
Svētku koordinatore Līga Ribicka uzsvēra, ka svētkos tiks parādīts viss tautas radošais gars, kas izpaužas dažādos veidos, jo notiks arī tautas lietišķās un tēlotājmākslas pasākumi.

"Atšķirībā no iepriekšējiem dziesmu un deju svētkiem svētku gājiens notiks svētku pirmajā dienā," pastāstīja Ribicka.

Arī ierastais minoritāšu koncerts "Latvijas vainags" 2008.gadā notiks plašākā skatījumā.

Savukārt dziesmu svētku atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags uzsvēra, ka dziedātāji būs labi sagatavojušies, jo viņi repertuāru mācās jau otro sezonu. "Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem dziedātāju acis nebūs nodurtas un viņi varēs dziedāt bez notīm," pastāstīja Vanags.

Atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs informēja par novitātēm koncertā. "Šoreiz nedominēs jaundarbi," pastāstīja Vanags. Viņš teica, ka iecerēts stiprināt saikni starp dažādām paaudzēm, jo koncertā piedalīsies skolu, sieviešu, vīriešu, jauniešu un arī senioru kori. "Man šķiet, ka šī sadziedāšanās radīs īpaši sirsnīgu atmosfēru," klāstīja Vanags.

Viņš sacīja, ka uz svētkiem aicinās igauņu un lietuviešu diriģentus. Ir informācija, ka uz svētkiem varētu ierasties arī šo valstu sieviešu un vīriešu kori.

Savukārt 10. un 11. jūlijā paredzētā deju lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš pastāstīja, ka uzveduma pamatideja ir "izdejot laiku". "500 visu paaudžu deju kolektīvi izdejos 32 dejas, kas ir sadalītas piecās tematiskās daļās," pavēstīja Purviņš.

Viņš informēja, ka pašreiz deju kolektīvi apgūst repertuāru, bet jau martā notiks pirmās skates.

Par koncertu "Deju svētkiem - 60" pastāstīja Ingrīda Saulīte. "Apmēram 20 deju kolektīvu izpildījumā būs skatāmas tās dejas, ka skatītājiem jau ir iemīļotas," teica Saulīte. 6.jūlijā "Arēnā Rīga" varēs redzēt apmēram 30 dažādu deju.

Viņa norādīja, ka arī šajā pasākumā piedalīsies deju kolektīvi no Lietuvas un Igaunijas.

Padomes locekļi pastāstīja arī par dziesmu un deju svētku norises vietām, kas vēl var mainīties.

"Dziedātāji var sanākt arī pļavā," teica Vanags. Viņš uzsvēra, ka nepietiks ar Mežaparka estrādes remontu, jo nepieciešama laba akustika.

Savukārt Purviņš uzskata, ka deju lieluzvedumam jānotiek tieši "Daugavas stadionā". "Esam apskatījuši arī citus variantus, bet tie nav piemēroti," informēja Purviņš.

Jau ziņots, ka diskusija par Mežaparka estrādes stāvokli aktivizējās 2005.gada vasarā, kad notika skolēnu dziesmu un deju svētki, kuru dalībniekiem vajadzēja ievērot drošības normas, lai estrādes konstrukcijas nesabruktu. Diriģenti savukārt sūdzējās par slikto akustiku estrādē un uzstāja, ka vecās estrādes vietā jāceļ jauna.

Pērnā gada nogalē bez rezultātiem beidzās jau otrais Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu projektu konkurss un 2008.gada dziesmu svētki notiks vēl vecajā estrādē.

Savukārt "Daugavas stadionā" nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ ir izveidojusies kritiska situācija visos stadiona sporta objektos, īpaši Rietumu tribīnēs, kuras vairākās neatkarīgās ekspertīzēs atzītas par bīstamām.

Vispārējie latviešu XXIV dziesmu un XIV deju svētki notiks 2008.gada jūlijā. Svētkus plānots atklāt ar gājienu 6.jūlijā, bet noslēgt ar koncertu Mežaparka estrādē 12.jūlijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit