Nākamajā tautas skaitīšanā vairs neskaidros latviešu valodas prasmes, informē raidījums
Foto: PantherMedia/Scanpix

Atšķirībā no iepriekšējās reizes, pēc diviem gadiem gaidāmajā nākamajā tautas skaitīšanā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izmantos tikai dažādos reģistros pieejamo informāciju, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujām, sestdien vēstīja TV3 ziņas. Plānots uzskaitīt dažādus faktus par iedzīvotājiem un viņu mājokļiem, bet vairs neskaidros, piemēram, latviešu valodas prasmes un mājās runāto valodu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

TV3 raidījums norādīja, ka ir ļaudis, kuros šīs izmaiņas raisa neizpratni.

Tautas skaitīšana 2021. gadā būs pilnībā balstīta uz reģistriem. Tas nozīmē, ka intervētāji vairs neies pie cilvēkiem uz mājām, tāpat iedzīvotāji netiks apzvanīti un nebūs aptaujas internetā. Datus CSP iegūs un apkops no 37 dažādiem valsts reģistriem, piemēram, Iedzīvotāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Studentu reģistra un citiem.

"Latvija nav vienīgā valsts, kas pāriet uz reģistriem balstītu tautas skaitīšanu, to pašu darīs arī Lietuva un Igaunija, mēs ejam visu attīstīto valstu ceļu, mēs pievienojamies Skandināvijas valstīm, kas jau gadiem visu tautas skaitīšanu veic uz reģistriem balstītu. Mūsu reģistri ir ļoti plaši, mums ir daudz informācijas," norāda CSP sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukule.

Reģistros balstīta Tautas skaitīšana ļaus arī samazināt izmaksas, tradicionālā skaitīšana no valsts budžeta prasītu ap desmit miljonu eiro, bet pēc jaunās metodes – divus miljonus, kas ieguldīti gan sakārtojot reģistrus, gan pēc tam, apkopjot informāciju.

TV3 ziņu sižetā vēstīja, ka CSP tas ļaus turpmāk ik gadu publicēt detalizētu informāciju par iedzīvotāju skaitu, dzimumu, vecumu, izglītību un nodarbošanos, ekonomisko aktivitāti. Taču būs arī temati, ko no reģistriem "izvilkt" nevarēs, un tas ir jautājumus par iedzīvotāju latviešu valodas prasmēm un mājās lietoto valodu. CSP gan mierina, ka nav jāsatraucas par to, ka mēs nezināsim, cik Latvijā ir latviešu un cik cilvēku zina latviešu valodu. To varot noskaidrot apsekojumos.

"Ja ir valstiski politiski nepieciešama informācija, ja tiek rasts finansējums, var rast risinājumu – apkopot datus apsekojumā, tam nav nepieciešama tautas skaitīšana. Bet, ja runājam par tautību, tautība jau šobrīd ir iedzīvotāju reģistrā, šos datus mēs ik gadu publicējam," saka Zukule.

Demogrāfs Ilmārs Mežs gan ceļ trauksmi par plānotajām izmaiņām, norādot, ka apsekojumos parasti var aptvert labākajā gadījumā 2% iedzīvotāju, līdz ar to patiesā aina par latviešu valodas pratējiem valstī tā arī netiks gūta. Viņaprāt, liela kļūda pieļauta, jau laikus kādā no reģistriem neiestrādājot atzīmi pat valodu prasmēm.

"Ja šie jautājumi tiek atstāti "ja nu" līmenī, tad jāskatās, vai konkrētā valdība vispār pieķeras šim jautājumam un kāds ir tās lēmums. Man liekas, pareizāk būtu, ka tas ir jau ieveidots attiecīgo reģistru uzbūvē, un tā informācija tur vienkārši ir," vērš uzmanību Mežs.

Tikmēr CSP norādīja TV3 – pat, ja būtu politiskā griba, uz nākamo tautas skaitīšanu vairs nepagūtu mainīt reģistrus, lai valodas jautājumu tomēr varētu iekļaut. Pēdējā apsekojumā, ko pārvalde veica 2017. gada nogalē, noskaidrots, ka 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Igaunija Lietuva Tautas skaitīšana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form