Nākamgad par brīvpusdienām sākumskolās valsts un pašvaldības maksās solidāri
Foto: LETA

No nākamā gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts, portālu "Delfi" informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pārskatot IZM budžetu 2020. gadam, atkārtoti tika konstatēts, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija ir neraksturīga kopējai IZM darbībai, kuras pienākums primāri ir gādāt par izglītības saturu, metodoloģiju un kvalitāti, uzsver ministrija.

Kvalitātes jēdziens sevī ietver arī mācību procesa organizēšanai nepieciešamo infrastruktūru, objektu un pakalpojuma pieejamību, sakārtotu un drošu emocionālo un fizisko vidi, bet tieši tāpēc pašvaldības kā skolu dibinātājas ir līdzatbildīgas izglītības funkcijas veikšanā.

IZM skaidro, ka tieši tādēļ Ministru kabineta (MK) 2019.gada 13.septembra sēdes lēmums uzdod IZM sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020. Gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot valsts un pašvaldību līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klases izglītojamajiem no 2020. gada 1. janvāra un grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka no 2020. gada 1. janvāra pašvaldības piedalās brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klases izglītojamajiem savu budžetu ietvaros vismaz tādā apmērā kā valsts.

IZM uzsver, ka nevienā brīdī nav apšaubīta pusdienu nepieciešamība skolā, jo ir skaidrs, ka tas ir viens no skolēna veselības, attīstības, labsajūtas pamatnosacījumiem. Jautājums bija nevis par to – vai pusdienām skolā jābūt, bet gan – kas tās apmaksās.

IZM nav pilnīgu datu par pašvaldību piedalīšanos brīvpusdienu nodrošināšanā, bet 2018. gadā iegūtā informācija liecina - pašvaldības no saviem budžetiem papildus valsts finansējumam tērē vairāk nekā 24 miljonus eiro skolēnu brīvpusdienām. Aptuveni 40% pašvaldību brīvpusdienas tiek nodrošinātas līdz pat 12. klasei, tādējādi mēģinot piesaistīt konkrētās pašvaldības skolai skolēnus un, protams, risinot arī novada sociālās problēmas.

Pakāpeniski sakārtojot skolu tīklu, netērējot lielāko daļu finansējuma infrastruktūras uzturēšanas un sakārtošanas izdevumiem, pārstrukturējot finansēšanas modeli, var mainīties arī situācija valsts un pašvaldības funkcijās un atbildībā, nodrošinot izglītības procesu izglītojamajam, skaidro ministrija.

Salīdzinājumā ar likumprojektu, kas tika virzīts uz MK sēdi pirms nedēļas, kad samazinājums pašvaldību budžetiem 2020. gadā tika plānots par 70,9 miljoniem mazāks nekā 2019. gadā, piektdien, sēdi sākot, tas bija pieaudzis līdz 80,7 miljoniem, jau noņemot pusi no brīvpusdienām nepieciešamā finansējuma, portālu "Delfi" informēja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Tā kā valdība nolēma, ka pašvaldībām būs jāfinansē brīvpusdienas 1.–4. klašu bērniem 50% apmērā, deficīts pašvaldību budžetu pusē pieaug līdz 90,5 miljoniem eiro (otra puse no brīvpusdienām nepieciešamajiem 19,6 miljoniem). Tādējādi IZM sākotnēji brīvpusdienu nodrošināšanai ierēķinātos gandrīz 20 miljonus varēs tērēt citām vajadzībām, uzskata LPS.

Tā kā piektdien MK sēdē tika lemts tikai par 50% finansējumu no valsts puses, turklāt jau pirms tam pašvaldību budžetiem atņemot 80,7 miljonus eiro, tad pastāv iespēja, ka pašvaldības šo jauno uzspiesto pienākumu nevarēs izpildīt. Gandrīz 70% no fiskālās telpas pieauguma tiek iegūti uz pašvaldību budžetu rēķina, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā, lēš LPS.

"Pieaugums pašvaldību budžetos 2020. gadā tiek plānots ievērojami mazāks par nodokļu ieņēmumu pieauguma apmēru valsts budžetā, tāpēc nevaram piekrist, ka papildu funkcija tiek uzkrauta uz pašvaldību pleciem. Aicinām valdību vispirms izpildīt spēkā esošos normatīvos aktus un tikai tad meklēt jaunas prioritātes," pauda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

"Paņemt 9,8 miljonus eiro no vēl aizvadītajā nedēļā plānotajām speciālajām dotācijām pašvaldībām un piešķirt tos Izglītības un zinātnes ministrijai, kura savukārt šo naudu plāno tērēt brīvpusdienu nodrošināšanai, ir augstākajā mērā nepieņemami," skaidro LPS priekšsēdis. "Kopā saskaitot, vienalga, viss jāsedz mums, un IZM dos to naudu, kura pienākas pašvaldībām," IZM rīcību kritizēja Kaminskis.

Savukārt Pierīgas pašvaldību apvienība, kura apvieno 13 pašvaldības ap Rīgu, neatbalsta IZM pozīciju – uzlikt par pienākumu pašvaldībām nodrošināt bezmaksas ēdināšanu 1-4. klasēm sākumskolās.

"Pierīgas pašvaldībām IZM uzspiestais pasākums atņems resursus bērnudārzu un skolu pieejamības nodrošināšanai situācijā, kad kredīti Valsts kasē faktiski nav un nebūs pieejami arī turpmākajos gados. Tā vietā, lai pašvaldības nodrošinātu pamatfunkciju – izglītības pieejamību, būvētu skolas un bērnudārzus, finanšu resursi obligātā kārtā tiks novirzīti "noēšanai", portālu "Delfi" informēja apvienības vadītājs Māris Sprindžuks.

"Valsts ir atbildīga par tiem, kurus pieradina. Sākumskolas 1.-4. klašu ēdināšana vēsturiski nav bijusi pašvaldību autonomā funkcija un arī neatbilst praksei citās ES dalībvalstīs," uzskata Sprindžuks. Latvijā to realizē IZM saskaņā ar Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011.-2017. gadam.

Likuma par pašvaldībām 15. pants nosaka autonomās funkcijas un pienākumus pašvaldībām, tajā skaitā gādāt par iedzīvotāju izglītību – nodrošinot finansējumu izglītības infrastruktūras izveidi un uzturēšanai, nodrošināt sociālo palīdzību, sniedzot atbalstu trūcīgākākajām un sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām.

"Valsts bez finansējuma nevar uzspiest pašvaldībām valsts uzņemto funkciju izpildi, nepieciešamas sarunas par refinansēšanu vai finanšu slogu samazināšanu - piemēram, valsts budžetam par atbilstošu summu, finansējot bērnudārzu pedagogu darba samaksu, tādējādi atvieglojot pašvaldību budžetu, no kura būtu iespējams finansēt valsts uzņemto funkciju – ēdināšanu skolās," uzskata Sprindžuks.

"Tā vietā, lai valsts un pašvaldības veidotu kopēju atbalsta politiku ģimenēm ar bērniem, sekmējot bērnu skaita pieaugumu, tiek uzspiesti nepārdomāti instrumenti, kuri rada vēl lielāku sociālo netaisnību, diskriminējot trūcīgākos un daudzbērnu ģimenes. Līdzšinējā pieeja – daļai bērnu nodrošinot bezmaksas bērnudārzus, daļai privātos bērnudārzus par maksu no vecākiem nav sociāli taisnīga. Tāpat arī pašvaldībām uzspiestās ēdināšanas funkcijas gadījumā – visus sociālos slāņus pārstāvošo ģimeņu bērnu ēdināšanas 100% subsidēšana no sabiedrības puses ir dārga un atņem iespējas finansiāli palīdzēt tām sociālajām grupām, kuras ir neaizsargātas – daudzbērnu ģimenes, vientuļās mātes, ģimenes ar zemiem ienākumiem. Līdz ar to veidojas negatīvs efekts – atbalstu saņem visi, arī tās ģimenes, kuras varētu atļauties finansēt pusdienas, bet tiek "noēsti" finanšu resursi, kurus varētu novirzīt mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Tādēļ atbalsts ir niecīgs vai nekāds," skaidro Sprindžuks.

Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka nav atbalstāma MK iecere no 2020. gada 1. janvāra pārtraukt valsts līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1. - 4. klases izglītojamajiem, turpmāk brīvpusdienu 1. - 4. klases izglītojamajiem nodrošināšanu nosakot kā pašvaldības pienākumu, kas to īsteno savu budžetu ietvaros vismaz pašreizējā līmenī, portālu "Delfi" informēja LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form