Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.
Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri.
Visizplatītākais ir uzskats, ka mezosfēras mākoņi sastāv no sīkiem ledus kristāliņiem, un tā kā šajā atmosfēras slānī ir ārkārtīgi maz mitruma, ledus kristāli var veidoties tikai par -120 grādiem zemākā temperatūrā, kas tiek sasniegta vasarā.
Sudrabaino mākoņu pētīšana ir sarežģīta, jo tie atrodas par augstu zemes aparatūrai, bet par zemu kosmiskajām iekārtām. Konstatēts, ka, paaugstinoties Saules aktivitātei, ar gada nobīdi samazinās sudrabaino mākoņu spilgtums.
Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens - pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.
Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.
Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta - kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, - un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
