Nav pilnvarojuma, nav atbilžu: pacientu tiesību ekspertus pārsteidz birokrātija Rēzeknes lietā
Foto: F64

Kamēr nav rakstiska pilnvarojuma rīkoties mātes vārdā un veikt viņas personas datu apstrādi, tikmēr meita nevar saņemt atbildes uz viņu mokošajiem jautājumiem, vai viņas mātes ārstēšanā Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts Georgijs Tihonovs nav pieļāvis paviršību, naktī izrakstot no slimnīcas un pēc meitas teiktā, nespējot atpazīt insultu. Tas izriet no Veselības inspekcijas (VI) un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Aroda tiesas vēstulēm pacientes meitai Ilzei Spergai.

Portāla "Delfi" uzrunātie pacientu tiesību eksperti norāda, ka iestādes šajā gadījumā pārspīlējušas ar birokrātiju, kā arī vērš uzmanību uz to kompetences problēmām.

Pacientes meitai un arī portālam "Delfi" VI atklāja, ka pēc savas iniciatīvas, vēl pirms meitas iesnieguma, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ir veikusi gadījuma analīzi par dežūrējošā ārsta Tihonova veikto veselības aprūpi viņas mātei. Taču, ja meita vēlas saņemt informāciju par inspekcijas veiktajā pārbaudē konstatēto, viņai jāiesniedz mātes rakstisku pilnvarojumu saņemt informāciju par viņas ārstēšanu. Arī portālam "Delfi" iestāde neatklāja pārbaudē secināto, norādot, ka tad jābūt Ilzes Spergas mātes atļaujai.

Atbilde par šī gadījuma analīzes secinājumiem "ir nosūtīta Rēzeknes slimnīcai un Veselības ministrijai," portālam atklāja VI pārstāve Saiva Luste.

"Birokrātiska atruna, kā mani atraidīt"


Spergas stāsts par pieredzi Rēzeknes slimnīcā izpelnījās plašu rezonansi sabiedrībā. Jūlija vidū dežūrējošais ārsts Georgijs Tihonovs naktī izrakstīja no slimnīcas viņas māti, pēc meitas teiktā, nespējot atpazīt insultu, ko vēlāk diagnosticēja un ārstēja Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Pavisam drīz Sperga atklāja, ka Tihonova vārds jau pirms pāris gadiem izskanēja saistībā ar kriminālprocesu – ārsts pacientu bija nosūtījis mājās, un pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve. Pēc konstatētās ārsta kļūdas Ārstniecības riska fonds mirušā pacienta tuviniekiem izmaksāja aptuveni 100 000 eiro kompensāciju.

Spergas mātes gadījumā vēlākā ārstēšanās posmā ārsti teikuši, ka pilnīgas izveseļošanās potenciāls viņas mātei ir zems, ir uztveres un rīcības problēmas, kognitīvie traucējumi, mātes saprašanas līmenis ir aptuveni divarpus gadus veca bērna līmenī.

3. septembrī Sperga vērsās VI, aicinot izskatīt Rēzeknes slimnīcā mātei sniegto veselības aprūpi, tāpat arī nosūtīja iesniegumu LĀB Ētikas komisijai un Aroda tiesai. Sperga vēlējās noskaidrot lietas apstākļus, kā arī nepieļaut līdzīgas problēmas nākotnē. VI atbildē norādīja, ka informācija par personas veselības stāvokli un ārstēšanu ir īpašas kategorijas dati, un to apstrādei ir nepieciešams leģitīms pamats vai datu subjekta rakstveida piekrišana.

"Inspekcijas rīcībā nav rakstiska apliecinājuma, ka iesniedzējas māte Emerita Sperga būtu pilnvarojusi Iesniedzēju rīkoties viņas vārdā un veikt viņas personas datu apstrādi," ar šādu VI atbildes fragmentu mikroblogošanas vietnē "Twitter" dalījās pacientes meita.

Līdz ar to tikai tad, ja būs mātes rakstisks pilnvarojums, meita varēs saņemt informāciju par to, ko VI noskaidrojusi pēc pašas iestādes iniciatīvas veiktajā gadījuma analīzē par dežūrējošā ārsta Tihonova veikto veselības aprūpi viņas mātei.

"Es kā cilvēks no tautas nebiju iedomājusies, ka vajag mātes parakstītu pilnvaru," portālam "Delfi" stāstīja Sperga, piebilstot, ka "šobrīd ir atrasta birokrātiska atruna, kā mani atraidīt".

Arī LĀB Aroda tiesa vēstulē pacientes meitai norādīja, ka viņa nav pilnvarota savas mātes vārdā saņemt informāciju, ņemot vērā sensitīvos datus, un lūdza arī iesniegt vēl papildu dokumentus.

Sperga bija sūtījusi ierakstītu vēstuli pa pastu ar visiem viņai pieejamajiem dokumentiem. LĀB Aroda tiesa viņai atbildējusi, ka ar to nepietiek un ir vajadzīgi arī tādi dokumenti kā ambulatorā medicīniskā karte no ģimenes ārsta un no speciālistiem, visa pieejamā medicīniskā dokumentācija no SIA "Rēzeknes slimnīca" un no SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", tostarp stacionārā pacienta medicīniskā karte. "Pat ja man būtu pilnvara, šaubos, ka man kāds dotu medicīnas kartiņas," neizpratnē ir pacientes meita.

Vai tiešām jāiet pie notāra


Pacientu tiesību eksperte un zvērināta advokāte Solvita Olsena portālam "Delfi" pauda savu nostāju, ka šajā gadījumā "tā ir šo divu iestāžu nekompetence augstākajā mērā – pateikt, lai pacients šādā stāvoklī, kad pats nevar parūpēties par savu tiesību aizsardzību, iet pie notāra un mēģina rakstīt pilnvaras. Notāram šādos gadījumos, visdrīzāk, nebūs tiesību ļaut, lai šis cilvēks paraksta pilnvaru, jo notāram jāpārbauda, vai cilvēks labi saprot visus savas rīcības motīvus un iespējamās sekas."

Pacientes meita medijos vēstījusi, ka insulta smago seku dēl mamma pati par savām ikdienas lietām nespēj rūpēties un nav atstājama viena. "Visdrīzāk, medicīniskajos dokumentos ir norādīti tie traucējumi, kas pacientei piemīt kā insulta sekas. Ziņas, ko meita ir publicējusi sociālajos tīklos, liecina, ka lemtspējas traucējumi varētu būt izteikti," secina Olsena. Zināms arī, ka meita ir iestādēm iesniegusi visus slimnīcas izrakstus par mammas ārstēšanu

Olsenas ieskatā, iestādēm bija pienākums iepazīties ar šiem dokumentiem un izdarīt sākotnējus secinājumus par tām insulta sekām, kas var būt ietekmējušas cilvēka lemtspēju. Jādomā, ka pacientei jau ir tādi traucējumi, ka viņa pati, bez citu cilvēku palīdzības, nevar savas tiesības aizstāvēt. Ir pamats domāt, ka pacientei trūkst vai ir ierobežotas spējas iesniegt valsts iestādēs iesniegumus, izdot pilnvaras, īstenot savas tiesības un izlemt, secina Olsena.

Pacientu tiesību eksperte portālam "Delfi" skaidro, ka tā ir pilnīgi normāla un arī citās valstīs pieņemta prakse. Pēc viņas teiktā, mūsu valsts Pacientu tiesību likuma 7. pantā ir noteikts – tad, ja cilvēkam ir pazīmes, kas liecina, ka viņam ir traucēta lemtspēja, šeit nosakot faktiski nevis juridiski, likums paredz, ka šādu cilvēku aizsardzībai tiek aicināti viņu tuvinieki, gan pieņemot lēmumus par ārstēšanu, gan arī citādi aizsargājot pacienta tiesības veidā, normu piemērojot pēc analoģijas.

"Tas, ko vajadzētu sagaidīt no iestādēm, kas ir atbildīgas par cilvēku aizsardzību – ka tās zina, kādos tiesību aktos ir noteikta sistēma, un to sistēmu īsteno," uzsver Olsena, piebilstot, ka datu aizsardzība ir nodrošināma konkrētā cilvēka interesēs un nevar izmantot atrunas par datu aizsardzību, lai bremzētu jeb ierobežotu šī cilvēka aizsardzību.

Kas pārspīlēts un kas nekorekts


Arī "Medicīnas tiesību biroja" zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns uzskata, ka "birokrātija šajā gadījumā ir pārspīlēta".

Rožkalns norāda, ka pēc medijos izskanējušās informācijas, var spriest, ka šajā gadījumā paciente ir rīcībspējīga, tikai viņa veselības stāvokļa dēļ nespēj savu gribu pilnvērtīgi paust. "Šādā gadījumā Veselības inspekcijas uzstādījums, ka pacientes meitas iepazīšanās ar pacientes medicīniskajiem dokumentiem ir pieļaujama tikai ar rakstveida atļauju, ir pārspīlēta birokrātija," viņš stāsta. Taču, ja ir runa par pacientes pārstāvību Veselības inspekcijā administratīvā procesa ietvaros, tad Administratīvā procesa likums paredz iespēju pārstāvību noformēt ne tikai ar notariāli apliecinātas pilnvaras veidā, bet arī mutvārdos. Iestādei ir pienākums šo mutvārdu pilnvarojumu noformēt rakstveidā, skaidro Rožkalns.

LĀB Aroda tiesa nav tā iestāde, kurai likums ir piešķīris tiesības pieprasīt medicīniskos dokumentus un ar tiem iepazīties, līdz ar to šī iestāde var veikt kādu vērtējumu tikai tad, ja pats pacients ir iesniedzis vai rakstiski atļāvis apstrādāt savus sensitīvos datus, skaidro Rožkalns.

Tomēr Olsena šajā jautājumā norāda, ka "tā atbilde, ko viņi (LĀB Aroda tiesa) bija uzrakstījuši pacientes meitai, arī bija nekorekta." Viņi pieprasa iesniegt medicīniskos dokumentus, kurus pats pacients nevar pieprasīt, jo nedotu oriģinālās medicīniskās kartes pacientiem. LĀB Aroda tiesai ir jānoskaidro, kādā veidā ir iespējama šo medicīnisko dokumentu kopiju saņemšana, informē Olsena.

Cits aspekts, kas parādījās arī sociālajos tīklos un komentāros pie Spergas ieraksta – vai ir pieļaujams, ka pati meita iepazīstas ar savas mātes medicīniskiem dokumentiem, ņemot vērā, ka viņa sava veselības stāvokļa dēļ pati nespēj to izdarīt? "Šajā gadījumā būtu jāņem vērā, ka pacienta tuviniekiem, gadījumā, ja pats pacients sava veselības stāvokļa dēļ vai vecuma dēļ nespēj izteikt piekrišanu vai nepieļaut savu sensitīvo datu apstrādi, piemēram, iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem, Pacientu tiesību likums paredz, ka arī tuviniekiem ir tiesības iepazīties ar šiem medicīniskajiem dokumentiem, ja tas nepieciešams pacienta labākajās interesēs," portālam "Delfi" skaidro Rožkalns.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas Ārstu biedrība Rēzekne Veselības inspekcija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form