Pēc piecu gadu tiesvedības Nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu "Neja & Co", kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces, un naudu vairs neatgūs, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
2007.gadā Nacionālie bruņotie spēki no šūšanas firmas "Neja & Co" par pusotru miljonu latu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Karavīri iekārtas tā arī nav saņēmuši - tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.
Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar firmu. Šonedēļ valdība aiz slēgtām durvīm nolēma slēgt mierizlīgumu un nakts redzamības iekārtas pārdot izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai "Pareks bankas" mantiniecei "Revertai".
2007.gadā Aizsardzības ministriju vadīja Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris, bruņotos spēkus – ģenerālis Juris Maklakovs. Latvijas karavīriem Afganistānā vajadzēja optiskās ierīces nakts operācijām, un bruņotie spēki izsludināja konkursu, kurā uzvarēja šūšanas firma "Neja & Co" ar lētāko piedāvājumu – 400 iekārtas par 4000 latu gabalā. Taču izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams, un pilnas ar beigtām mušiņām - tās nebija derīgas lietošanai.
Saskaņā ar līgumu AM iemaksājusi 20% pirmo iemaksu, kas bija aptuveni 305 000 latu, un, laužot līgumu, valsts vēlējās naudu saņemt atpakaļ.
"Neja un Co" vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka nekāda brāķa nav. Armija iesniedza pretprasību. "Neja & Co" abas tiesas zaudēja un spriedumus pārsūdzēja. Tikmēr pienāca laiks atmaksāt divu miljonu latu kredītu "Pareks bankai", kas bija paņemts, lai pirktu tēmekļus. Banka no firmas prasīja iekārtas, taču tās jau stāvēja armijas noliktavā.
2011.gadā firma nomainīja nosaukumu uz "N&KO" un pārveda aktīvus. Tagad ar šūšanas biznesu nodarbojas citas firmas, kas pieder kādam Kipras ofšoram. Taču neatmaksājamā "Pareks bankas" kredīta dēļ "N&KO" iestājās maksātnespēja un maksātnespējas administrators Aldis Gobzems piedāvājis firmai atteikties no tiesvedības pret bruņotajiem spēkiem, armija atdotu "Revertai" nakts redzamības iekārtas, kuras pārdotu izsolē, un to naudu, kas paliek pāri pēc maksātnespējas procesa izdevumiem, ieskaitītu valsts kasē.
"Optika ir smalka un redzamību naktī nodrošina un, lai arī tēmekļi ir veci, tiem ir vērtība," raidījumam pauda ieroču veikala "Zommers" tirgotājs Jānis Kibermanis. Tēmekļus iespējams pārdot kādam klientam, kuram ir zemas prasības, bet, ja par tiem varētu iegūt kaut vai 2000 dolāru gabalā, kopējais guvums valstij būtu 800 000 dolāru jeb 400 000 lati - tik, cik armija iztērēja avansā. Tiesa, armijai šī nauda netiks.
Maksātnespējas likums nosaka, ka Gobzema honorārs no šī darījuma varētu būt aptuveni 14 000 latu. Pārējais aizietu "Revertai", kas naudu ieskaitītu valsts kasē.
Aizsardzības ministrs Atis Pabriks (V) darījumu sauc par valstij izdevīgu.
Konkursā uzvarējušās šūšanas firmas vadībā toreiz bija kādreizējais Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Apelis. Raidījumam "Nekā personīga" viņš apgalvoja, ka nakts redzamības ierīču pirkšanā neesot bijis iesaistīts, jo slimojis. Pārējie lietas dalībnieki dzīvojot Krievijā.
Latvijas armija nakts tēmekļus šo gadu laikā tā arī nav nopirkusi. Latvijas karavīri Afganistānā bija spiesti tos aizņemties no amerikāņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
