Ne visām ārstniecības iestādēm Latvijā ir divi neatkarīgi elektrības piegādes avoti, pirmdien žurnālistiem atzina veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP).
Rīgā divi neatkarīgi elektrības ievadi ir Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, savukārt Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā tādu nav. Veselības ministrs nezināja teikt, vai, piemēram, slimnīcai "Gaiļezers" ir divi elektroenerģijas piegādes avoti, jo tā ir pašvaldības slimnīca.

Veselības ministrs atzina, ka lielajās Latvijas ārstniecības iestādēs būtu jāizvērtē situācija elektroapgādes jomā.

Patlaban visās ārstniecības iestādēs ir nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais standarts, ka autonomam enerģijas avotam ir jābūt tikai tik jaudīgam, lai nodrošinātu darbu slimnīcas operācijas zālē, informēja veselības ministrs.

Bērziņš solīja, ka situācija slimnīcās tiks uzlabota, īstenojot veselības aprūpes modernizācijas plānu un investējot ārstniecības iestāžu sakārtošanā.

Veselības ministrs atzina, ka slimnīcās pēdējo 14-15 gadu laikā nav bijušas investīcijas un tagad līdzekļi ir vajadzīgi daudziem mērķiem, piemēram, operāciju blokiem un uzņemšanas nodaļām. Ja slimnīcas pirks ģeneratorus, tās nevarēs ieguldīt līdzekļus ārstniecības iestādes un pakalpojuma uzlabošanā, skaidroja Bērziņš.

Veselības ministrs pauda viedokli, ka ir jāuzlabo valsts rezerves - jāpārdod vecie un nederīgie valsts rezervju ģeneratori un jāiegādājas jauni.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) nolēmis aicināt valdību uzdot Veselības ministrijai veikt iekšējo auditu veselības aprūpes iestādēs, lai noskaidrotu, vai krīzes situācijā tās ir nodrošinātas ar elektroapgādi.

Par šāda audita nepieciešamību ministrs pārliecinājies pagājušās piektdienas negadījumā, kad, izceļoties ugunsgrēkam Pārdaugavas Torņakalna apakšstacijā, uz laiku bez elektrības palika Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!