Viņš stāstīja, ka pagaidām no citām drošību un likumu sargājošajiem iestādēm darba piedāvājumus nav saņēmis. Viņš arī atgādināja, ka likums viņam liedz ieņemt amatus uzņēmumos un iestādēs, par kurām viņš ir pieņēmis kādus lēmumus, ar to norādot, ka viņa iespējamo darbavietu loks nav plašs.
Kārtējo reizi jautāts par iespējamo iešanu politikā, Maizītis atbildēja: "Nekad nesaki nekad". Ģenerālprokurora krēslā pēdējā dienā pirmdien Maizītis plāno pabeigt iesāktas lietas un darbadienas beigās pateikt paldies saviem kolēģiem prokuratūrā.
Tāpat viņš izteica nožēlu, ka viņa brīdinājuma saucieni par to, ka prokuratūra var palikt bez Saeimas ieceltā vadītāja, netika uzklausīti. "Šis Saeimas balsojums, [kad, pretēji iepriekš publiski solītajam vairākuma atbalstam, Maizītis netika apstiprināts trešajam ģenerālprokurora amatā] pierāda, ka šajā valstī kaut kas nav kārtībā, un nevar zināt, kas ir patiesība un kas meli," sacīja Maizītis.
Viņš uzsvēra, ka viņam ir svarīgi, lai prokuratūru vadītu godprātīgs cilvēks, pie kura nevarētu un neviens pat nemēģinātu atnākt un sarunāt kādu konkrētu lietu iznākumu. Maizītis uzsvēra, ka pēdējo piecu gadu laikā neviens šāds mēģinājums nav bijis, taču, ja būs kaut viens signāls, kas liecinās par mēģinājumu ietekmēt iestādes darbu, viņš ir gatavs atklāti runāt par daudzām līdz šim neizrunātām lietām un mēģinājumiem ietekmēt prokuratūras darbu.
Maizītis ģenerālprokurora pienākumus sāka pildīt 2000.gada 11.maijā, vēlāk viņš tika atkārtoti apstiprināts amatā uz otru termiņu, kas beidzas 11.maijā. Pirms tam Maizītis no 1994.gada strādājis Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru, bet no 1991. līdz 1994.gadam – par izmeklētāju. No 1984. līdz 1991.gadam Maizītis bija Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu Izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs.
Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Maizīti nominēja ģenerālprokurora amatam arī trešajam termiņam. Savu lēmumu Bičkovičs pamatoja ar Maizīša līdzšinējā darba pieredzi, profesionālajām spējām, izglītības līmeni, prasmēm, personiskajām īpašībām un spējām vadīt lielo prokuratūras kolektīvu. Pats Maizītis gatavību turpināt darbu prokuratūrā apliecināja jau janvārī.
Lai gan atbalstu Maizītim solīja vairākums Saeimas frakciju, aizklātais balsojums izrādījies viņam nelabvēlīgs - Saeima noraidīja viņa kandidatūru ar divu balsu pārsvaru – par viņa pārvēlēšanu balsoja 45 deputāti, bet pret – 47, savukārt divas vēlēšanu zīmes bija nederīgas. Pirms tam deputāti pēc LPP/LC, TP un SC pārstāvju priekšlikuma nolēma, ka aizklātā balsošana būs ar vēlēšanu biļeteniem, kas nedod iespēju konstatēt, kā balsojis katrs politiķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
