Neizdodas ievēlēt jauno Zinātņu akadēmijas prezidentu
Foto: LETA

Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces laikā ceturtdien tā arī nav izdevies ievēlēt jauno Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu, jo neviens no kandidātiem neguva pietiekamu atbalstu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz šo amatu pretendēja mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis un fiziķis Ivars Lācis.

Zinātņu akadēmijas statūtos paredzēts, ka LZA prezidentu var ievēlēt, ja par viņu nobalso vismaz puse no pilnsapulces dalībniekiem. Ceturtdien izdalīti 199 biļeteni, par derīgiem atzīts 171 biļetens. Par Spārīti nobalsoja 99 dalībnieki, bet par Lāci – 72. Līdz ar to Spārītim pietrūka tikai vienas balss.

Jauns prezidents Latvijas Zinātņu akadēmijai jāvēlē, jo līdzšinējam prezidentam Jurim Ekmanim aprīlī beidzas otrais četru gadu pilnvaru termiņš.

Lācis pirms balsojuma norādīja, ka pēdējo gadu laikā vērojama jauno zinātnieku aizplūšana no Latvijas, tāpēc LZA biedriem jāsāk domāt, kā šos cilvēkus atgūt.

"Patlaban par talantīgiem zinātniekiem notiek karš. Tā vairs nav vienkārša situācija, pašlaik faktiski ir tā, ka no Latvijas aizplūst talantīgie cilvēki. Tāpēc mums vajadzētu izstrādāt stratēģiju zinātnieku atguvei," paziņoja Lācis.

Lācis aicināja izstrādāt rīcības plānu, lai panāktu plašāku dabaszinību apguvi skolās, kā arī LZA būtu aktīvāk jāanalizē valdības dokumenti, kas saistīti ar zinātni.

Savukārt Spārītis LZA biedrus aicināja sākt dialogu ar politiķiem, lai panāktu, ka valsts sniedz atbalstu patentu pieteikšanai. Spārītis arī atgādināja, ka no 2014.gada zinātnei samazināsies Eiropas Savienības fondu finansējuma apmērs, tāpēc jau tagad jāsāk domāt par to, kur gūt papildu finansējumu.

Spārītis arī aicināja biedrus stiprināt akadēmijas autoritāti, kā arī atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs. Spārītis uzskata, ka ir jāceļ zinātnisko publikāciju kvalitāte un zinātnieku kvalifikācija, kas dotu ieguvumu gan zinātniekiem, gan veicinātu Latvijas zinātnieku atpazītamību pasaulē.

Arī Ekmanis piekrita Spārīša paustajam un norādīja, ka jāstiprina LZA presitžs gan valsts, gan pasaules mērogā. Ekmanis norādīja, ka viens no izaicinājumiem ir jauno zinātnieku piesaiste, uzlabojot LZA biedru vecuma struktūru.

Saskaņā ar LZA statūtiem akadēmiju vada un pārstāv LZA prezidents. Prezidentu ievēlē uz četriem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas; iepriekšējā termiņa prezidents pēc amata atstāšanas tradicionāli tiek ieteikts par viceprezidentu un līdz ar to – par Senāta un prezidija locekli.

Latvijas Zinātņu akadēmija veido valsts augstākā līmeņa oficiālo zinātnes ekspertu kopumu Latvijā. Akadēmija apvieno savus īstenos locekļus un korespondētājlocekļus – 213 Latvijas izcilākos zinātniekus. Par akadēmijas goda locekļiem ir ievēlēti 52 kultūras un izglītības dižgari. Par akadēmijas ārzemju locekļiem ir ievēlēts 91 izcils ārzemju zinātnieks, no kuriem daudzi ir Latvijas izcelsmes.

Tāpēc var uzskatīt, ka Latvijas Zinātņu akadēmija apvieno gan Latvijas vietējo, gan arī citās pasaules valstīs mītošo intelektuālo potenciālu, kurš ir piesaistīts Latvijas zinātnei.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ojārs Spārītis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form