Nekustamo īpašumu pircēji varēs saņemt uzturēšanas atļaujas; kritēriji būs stingrāki

Saeima atbalstīja komisijas priekšlikumu noteikt, ka uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks no ārpus ES esošās valsts, kurš ieguldīs kāda uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, taču tas attiektos uz uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 7 miljonus latu. Saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos uzņēmumam jāsamaksā vismaz 20 000 latu. Savukārt lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas gribētājam būs jāiegulda vismaz 100 000 latu.

Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu papildināt normu, kas ļauj prasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā vai republikas pilsētās 100 000 latu vērtībā, bet ārpus tām – 50 000 latu vērtībā, ar papildu nosacījumiem. Nekustamais īpašums varēs būt pirkts tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai arī no Latvijas vai ES pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, vai ārzemnieks, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Iegādāto nekustamo īpašumu, kas atrodas Pierīgā vai republikas pilsētās, kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 000 latu, bet citviet Latvijā – par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējai vērtībai būs jāatbilst sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai, paredzēts Saeimas atbalstītajā priekšlikumā.

Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt arī persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

"Nosakot Imigrācijas likumā stingrākas prasības ārvalstu investoriem uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiek novērstas iespējas notikt fiktīviem darījumiem, un valsts iegūst to ekonomisko labumu, kāds tas sākotnēji tika sagaidīts," komentējot Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, norāda iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V).

Jau ziņots, ka grozījumus Imigrācijas likumā, kas paplašināja tiesības iegūt uzturēšanās atļaujas, Saeima pieņēma pērn vasarā. Vēlāk Saeima noraidīja VL-TB/LNNK piedāvātos grozījumus, kas paredzēja atteikties no īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ārzemniekiem.

Iepriekš PMLP atzina, ka tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību.

Kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunā imigrācijas kārtība, PMLP saņemts 331 pieteikums uzturēšanās atļaujas izsniegšanai, kas pamatots ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. 233 gadījumos ārvalstnieki iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā, 76 gadījumos veikts noguldījums Latvijas kredītiestādes subordinētajā kapitālā, savukārt 22 gadījumos veiktas investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā.